Nepabeidza vidusskolu
Vācu mediji jau 2015. gadā spekulēja, ka Šulcs, kurš kopš 2012. gada vadīja EP, varētu pamest Briseli, lai iesaistītos Vācijas politikā un kandidētu 2017. gada federālā parlamenta – Bundestāga – vēlēšanās, lai pēc tam kļūtu par valdības vadītāju. Pērn maijā intervijā laikrakstam Welt am Sonntag viņš noliedza, ka grasītos mest izaicinājuma cimdu Eiropas ietekmīgākajai politiķei Merkelei. Tomēr novembrī Šulcs paziņoja, ka nekandidēs uz pārvēlēšanu EP prezidenta amatā, bet balotēsies šogad septembrī paredzētajās Vācijas parlamenta vēlēšanās. 24. janvārī Šulcs oficiāli kļuva par sociāldemokrātu kanclera amata kandidātu.
61 gadu veco Šulcu var uzskatīt par jaunpienācēju Vācijas "lielajā" politikā. EP eksprezidents pirmo reizi savā garajā politiķa karjerā pretendēs uz deputāta vietu Bundestāgā, viņš arī nekad nav ieņēmis amatus valdībā. Līdz šim Šulca politiskā darbība Vācijā galvenokārt bija saistīta ar dzimto pilsētu Vīrzeleni, kas atrodas Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē pie robežas ar Nīderlandi un Beļģiju. Tur viņš 1974. gadā 19 gadu vecumā pievienojās SPD jaunatnes nodaļai un 1984. gadā tika ievēlēts vietējā pašvaldībā. Trīs gadus vēlāk Šulcs kļuva par 38 tūkstošu iedzīvotāju lielās pilsētas birģermeistaru un amatā nostrādāja līdz 1998. gadam.
1994. gadā viņu pirmo reizi ievēlēja EP un pēc tam pārvēlēja vēl četras reizes. Savu mandātu Eiropas Savienības (ES) likumdevējā Šulcs nolika februāra sākumā. Kopš 1999. gada Šulcs darbojas SPD valdē.
Pusaudža gados Šulcs spēlēja futbolu Vīrzelenes komandā un sapņoja par profesionāļa karjeru, taču smags savainojums piespieda atteikties no šiem plāniem. Satriektais jaunietis risinājumu atrada grādīgajos dzērienos, no kuriem kļuva atkarīgs. Dzeršanas dēļ regulāri tika kavētas mācības, tāpēc Šulcu nepielaida pie vidusskolas gala eksāmeniem. "Es biju cūka un ne pārāk jauks skolēns," politiķis skarbi raksturo savus agrās jaunības gadus. Izglītību neieguvušais Šulcs ilgu laiku bija bezdarbnieks, vēlāk kļuva par grāmatu tirgotāju un kopā ar māsu vadīja savu grāmatnīcu.
Grib mazināt netaisnību
Šulcam īsā laikā ir izdevies iekarot vāciešu simpātijas. Tas lielā mērā ir noticis, pateicoties divām politiķim svarīgām īpašībām, ar kurām nevar lepoties fizikas doktore Merkele, – Šulcs prot aizrautīgi uzrunāt publiku, spēj sarunāties ar vienkāršajiem cilvēkiem un izprot viņu problēmas. Politiķis arī cenšas sevi pasniegt kā autsaideru un sava ceļa gājēju, kurš nav saistīts ar tiem, kas pie varas. "Viņš ir patiess. Viņš runā ierindas cilvēku valodā par ierindas cilvēku rūpēm," uzskata inženieris Johanness Kempers, kurš pagājušajā mēnesī apmeklēja Šulca tikšanos ar SPD atbalstītājiem Rietumvācijas pilsētā Bīlefeldē.
Pēdējās nedēļās Šulcs apbraukā Vāciju – uzstājas ar runām un tiekas ar strādājošajiem. Viņš par savu mērķi ir izvirzījis panākt sociālo taisnīgumu Eiropas ekonomiski spēcīgākajā valstī. Lai to izdarītu, Šulcs ir gatavs pārskatīt SPD "svēto govi" – pēdējā sociāldemokrātu kanclera Gerharda Šrēdera laikā pieņemto reformu plānu Agenda 2010, kura nolūks bija panākt ekonomisko izaugsmi, samazinot sociālos pabalstus un piespiežot bezdarbniekus atgriezties darba tirgū. Bezdarbs Vācijā pašlaik ir zemākajā punktā kopš valsts atkalapvienošanas 1990. gadā, taču miljoniem iedzīvotāju strādā nepilnu slodzi vai ir pieņemti darbā uz terminēta līguma pamata. Šos cilvēkus mēdz dēvēt par strādājošajiem nabagiem, jo viņi ar nopelnīto nespēj sevi uzturēt.
Līdz ar globalizāciju valstī ir pieaugusi ienākumu plaisa. "Nelielas maiznīcas īpašnieks Hamburgā maksā nodokļus, bet blakus esošā amerikāņu kafejnīca ne, lielie uzņēmumi gadiem audzē peļņu, bet reālās algas Vācijā stagnē vai samazinās, – tas nav godīgi," Šulcs sacīja kampaņas pasākumā Ziemeļvācijas pilsētiņā Ārensburgā netālu no Hamburgas.
Šulcs arī iestājas pret Merkeles atbalstīto taupības politiku. Viņaprāt, valdībai būtu jāveic lielāki ieguldījumi izglītībā, infrastruktūrā un digitālajās tehnoloģijās, nepievēršot tik lielu uzmanību fiskālajai disciplīnai.
viesis
nu nu