Uz šo jautājumu centušies atbildēt britu speciālisti no Nacionālā veselības dienesta, un viņu skaidrojums par pacientu ziņotajiem spokošanās gadījumiem ir krietni garlaicīgāks par pašiem spoku stāstiem. Zinātnieki spoku ieraudzīšanu saista ar visnotaļ izplatītu fenomenu, ko sauc par miega paralīzi. Tas ir īslaicīgs posms neilgi pirms aizmigšanas vai tūlīt pēc pamošanās, kad cilvēks atrodas starpstāvoklī starp miegu un nomodu un nespēj pakustēties.
Parasti tieši pirms pamošanās cilvēki mēdz redzēt visdzīvīgākos sapņus, un pārejas fāzē šie tēli šķietami pārceļo uz reālo pasauli. Citiem vārdiem sakot, miegā notiekošais saplūst ar telpā esošo, gluži kā papildinātās realitātes datorspēlēs. Turklāt efektu pastiprina fizioloģisks fenomens miega paralīzes laikā – spiedoša sajūta krūškurvī. Viss notikumu kopums var radīt halucinācijām līdzīgu efektu un likt cilvēkam noticēt, ka telpā ir kāda gaisīga būtne. Turklāt ne vien ir, bet, piemēram, pieskaras vai pat sēž uz gulētāja krūtīm.