XX gadsimta ievērojamākais zinātnieks – šādu titulu 1999. gadā Albertam Einšteinam piešķīra žurnāls Time, bet Physics World tajā pašā gadā aptaujātie pasaules vadošie fiziķi viņu atzina par visu laiku izcilāko šīs zinātnes novirziena pārstāvi. Un diez vai atradīsies daudzi, kuri uzskatītu, ka tas ir nepamatoti, raksta History.com. Fotoelektriskā efekta skaidrojums, relativitātes teorija, kvantu mehānikas pamati, jaunas idejas par Visuma attīstību un uzbūvi, un vēl, un vēl, un vēl – Einšteina atstātais mantojums ne tikai fundamentālajā, bet arī praktiskajā zinātnē ir nenovērtējams. Absolūtam vairākumam mūsu planētas iedzīvotāju tas šķiet kaut kas nesaprotams un abstrakts, taču to, ka Einšteins bijis slavens, bet viņa atklājumi izcili, zina teju vai ikviens, raksta LiveScience.com.
Kolēģu atzinību fiziķis ieguva, knapi pārkāpis 25 gadu slieksnim, bet kopš 1921. gada, kad Einšteins saņēma Nobela prēmiju, šo uzvārdu nācās iegaumēt arī ar zinātni tieši nesaistītiem cilvēkiem. Slavenais ebreju izcelsmes zinātnieks bija diezgan ekstravagants kosmopolīts, kurš vienlīdz labi jutās visur, kur vien viņam bija piemēroti darba apstākļi un nedraudēja briesmas – šī iemesla dēļ aizbraucis komandējumā no dzimtās Vācijas uz ASV, viņš tā arī nekad vairs neatgriezās dzimtenē, kur pie varas nākušie nacisti dedzināja Einšteina publikācijas, kurām ar politiku nebija ne mazākās saistības, norāda All About History.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 17. - 24. aprīļa numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!