Kad sajūsminātu fanu pūļi piepilda Dzintaru koncertzāli, kur uzstājas grupa Pērkons ar Liepājas simfonisko orķestri, diez vai kāds īpaši aizdomājas, ka uz skatuves atrodas divi deputātu kandidāti no dažādām partijām – Ieva Akuratere no Konservatīvajiem un Nauris Puntulis no Nacionālās apvienības. Mazliet aizdomīgāki kļūstam, grāmatnīcā ieraugot jau priekšvēlēšanu periodā izdotu deputāta kandidāta Andra Skrides vectēva brāļa Laimoņa Skrides atmiņu grāmatu Piezīmes par manu dzīves staigājumu, kurai uz pēdējā vāka anotāciju uzrakstījis, precīzi citējot, "Dr. sc. pol. Artis Pabriks, politiķis, patriots, domātājs". Tikmēr Konservatīvo deputāta kandidāta Valtera Berga iesniegums vērsis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzmanību uz aģitācijas pārkāpumiem Rīgas praida laikā, un ierosinātas pat divas lietas.
Taču pavisam vilinoši ir parādīties televīzijas vai radio ēterā, internetā vai laikrakstu un žurnālu slejās it kā pavisam citā sakarā, nevis saistībā ar vēlēšanām. Tiesa gan, analizējot atsevišķus gadījumus, ir skaidrs, ka starp tiem ir arī nejaušas sakritības augļi.
Neienāca prātā
Portālā Satori jau vēlēšanu aģitācijas periodā – 20. jūlijā – parādījās deputāta kandidātes Lindas Curikas (A/P) raksts Ieteikumi biroja darbinieka atvaļinājuma pieredzei tā, lai "citiem skauž". Satori galvenais redaktors Henriks Eliass Zēgners SestDienai atbild: "Šajā jautājumā mums ir iekšēja redakcijas nostāja, kas nosaka – autorus, kuri kandidē vēlēšanās, priekšvēlēšanu aģitācijas laikā nepublicējam. Minētajā gadījumā, būšu godīgs, mēs to neviļus pārkāpām. Proti, rakstu Lindai Curikai bijām pasūtījuši jau pāris nedēļas pirms kandidātu saraksta izziņošanas, pie tam nebijām informēti par faktu, ka autore grasās kandidēt. To uzzinājām tikai pēc publikācijas."
Zēgners gan uzskata, ka atbilstoši Priekšvēlēšanu aģitācijas likumam šāda publikācija nav juridiski traktējama kā aģitācijas materiāls, proti, ne rakstā, ne autores aprakstā nav minēta viņas darbība politikā, raksta tematika ir ar politiku nesaistīta, un tas publicēts pēc redakcijas pasūtījuma, autore par to saņēmusi autoratlīdzību. "Tomēr, mūsuprāt, prakse – nodrošināt publicitāti deputātu kandidātiem arī netiešā veidā – ir ētiski diskutabla; kā jau minēju, mēs to nepiekopjam – un konkrētais gadījums ar Curikas publikāciju ir kļūda," atzīst Zēgners. Viņš piebilst: "Vai par šādu jautājumu ir vērts diskutēt? Domāju, ka jā – it īpaši tāpēc, ka "pelēkā zona" ir visai plaša."
Vienīgais eksperts
Latvijas Radio 15. septembrī izskanēja Agnijas Lazdiņas sižets par zādzībām veikalos, kurā līdztekus vairāku lielveikalu pārstāvjiem aptaujāts arī apsardzes firmas G4S Latvia Iekšējās drošības dienesta vadītājs Artis Velšs. Viņš no savas nozares konkrētajā gadījumā bija vienīgais intervētais pārstāvis, vienlaikus būdams deputāta kandidāts no Apvienotā saraksta. Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna SestDienai apliecina, ka Latvijas Radio ir vadlīnijas satura veidošanai priekšvēlēšanu aģitācijas periodā un tās nosaka, ka deputātu kandidāti raidījumos, kas nav veidoti specifiski vēlēšanām, var tikt aicināti tikai izņēmuma gadījumā, ja viņu viedoklis ir absolūti nepieciešams kā speciālista vērtējums, kas nav aizstājams ar cita eksperta viedokli. Konkrētais gadījums ir pretrunā ar šo vadlīniju normu.
"Diemžēl žurnālists un atbildīgais redaktors nav pamanījuši faktu, ka A. Velšs kandidē vēlēšanās," secina Brauna. Viņa arī piedāvā ielūkoties vadlīniju tekstā. Piemēram, tajās ir punkts, ka "viens no žurnālistikas svarīgākajiem uzdevumiem ir izglītot iedzīvotājus un veicināt viņos pilsonisku izpratni par politikas, ekonomikas, kultūras, tiesību, vides, drošības un sociālajiem jautājumiem, nodrošinot to sistēmisku aptvērumu. Attiecībās pret varu žurnālists ir īpaši analītisks un kritisks". Tāpat vadlīnijās norādīts, ka "par priekšvēlēšanu aģitāciju materiālu izvietošanu nav uzskatāms faktu izklāsts ziņu pārraidēs un tiešajās reportāžās".
Uzmanīgi ar atkārtojumiem
Medijiem jābūt uzmanīgiem arī ar raidījumu atkārtojumu pārraidīšanu. Tieši par tādiem gadījumiem Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sodījusi Latvijas Televīziju (LTV). Divas reizes jūlijā – 7. kanālā pa dienu un LTV1 dziļā naktī – tika pārraidīts 2016. gadā ierakstīts raidījums ar Apvienotā saraksta līderi Uldi Pīlēnu, kurš pats gan nekandidē, bet aktīvi piedalās aģitācijas kampaņā. Tāpat sods noteikts par raidījuma 1 : 1 atkārtojumu, kad demonstrēta 2021. gada intervija ar Anatoliju Danilānu, kurš kandidē no saraksta Attīstībai/Par!.
Paskaidrojumos LTV rakstījusi, ka raidījums ticis ieplānots jau jūnijā, kad neesot bijušas indikācijas par abu kungu dalību vēlēšanās. LTV neesot datorprogrammas vai darbinieka, kas "monitorētu visus publiski izskanējušos paziņojumus par personu iesaistīšanos 2022. gada Saeimas vēlēšanu kampaņā un operatīvi veiktu nepieciešamās izmaiņas LTV programmu plānos", minēts paskaidrojumā. Kopējā soda nauda ir 11 600 eiro, bet to vēl var pārsūdzēt.
Atskaites punkts ir rakstu sērija, lai rosinātu diskusiju par mediju spēju nekļūdīgi analizēt notikumus, ar tiem kvalitatīvi un savlaicīgi iepazīstinot sabiedrību.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Atskaites punkta rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.