Sajūta, ka neviens cits to neizdarīs labāk par tevi, – šādu motivāciju iešanai politikā savas spēlfilmas Mana brīvība varones Alīcijas prototipā Itā Kozakevičā saskatījusi režisore Ilze Kunga-Melgaile. Viena no atmodas laika politikas zvaigznēm, latvietes un poļa meita, filoloģe, Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāja un LR Augstākās Padomes deputāte, prezidija locekle un Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētāja Ita Kozakeviča (1955–1990) bija cilvēks ar izteiktu brīvības izjūtu un traģisku likteni, savā īsajā mūžā spējusi ne tikai iemācīties daudzas valodas, bet arī likt pamatus, kā vērtējis bijušais Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns, eiropeiskai minoritāšu politikai Latvijā. Plašākā sabiedrībā Ita pirmoreiz tika pamanīta ar savu runu Latvijas PSR Tautu forumā 1988. gadā, kurā, starp citu, uzsvēra, ka daudzus konfliktus Latvijā varētu atrisināt latviešu valodas zināšana. "Latvija vēl nebija atguvusi neatkarību, kad Ita jau bija kļuvusi par pirmo diplomāti starp Latviju un Poliju," ir teikusi Sandra Kalniete. 1990. gada LPSR Augstākās Padomes vēlēšanās Kozakevičai, pateicoties viņas pārliecināšanas spējām, izdevās uzvarēt 129. Jēkabpils vēlēšanu apgabalā, kur liela daļa vēlētāju bija padomju militārpersonas. "Itas toreizējais fenomens sakņojās viņas cilvēciskajās īpašībās, tāpēc viņa bija pieņemama visdažādākajiem sabiedrības slāņiem – kā latviešiem, tā nelatviešiem, gan Rīgā, gan tālu ārpus tās, mazpilsētās un laukos," tā Itu raksturojusi viņas kā deputātes palīdze Silvija Šimfa. 1990. gada jūnijā Kozakevičai piešķīra titulu Sieviete–Latvija, bet tā paša gada 28. oktobrī viņa Itālijā noslīka Tirēnu jūrā. Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija ir nosaukta Itas Kozakevičas vārdā, Jēkabpilī viņai atklāts piemineklis. Līdz šim viņas piemiņa bija iemūžināta arī Noras Ikstenas un Harija Beķera dokumentālajā filmā Ita (2005) un Armanda Melnalkšņa grāmatā Zvaigznei tikai stunda (2004). Tagad tām pievienojas Ilzes Kungas-Melgailes filmas Mana brīvība Alīcija (spēlē Ērika Eglija-Grāvele). Atmodas procesu laikabiedrs filmā saskatīs arī citu tā laika politiķu un dzejnieku prototipus. Pēc filmas noskatīšanās daudziem ir asaras acīs, SestDienai stāsta režisore.
Ko cilvēki, noskatījušies Manu brīvību, jums saka vai jautā?
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 6. - 12. oktobra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!