Somijas izglītības eksperts: Skolotājiem Latvijā jāmaksā cienīgas algas

Viņš arīdzan uzsver, ka pedagogu atalgojumu nepieciešams paaugstināt līdz cienījamam līmenim. Skolotāju algas nedrīkstot sasniegt tādu līmeni, lai bērnu skološana šķistu pievilcīga galvenokārt naudas dēļ, taču pedagoga kontā ik mēnesi jāienāk summai, kas ļauj nedomāt par izdzīvošanu.Fragments no Sestdienas intervijas ar Pasi Sālbergu: Vai Somijā joprojām ir labākā izglītības sistēma pasaulē?Negribētu apgalvot, ka mums ir labākā izglītības sistēma pasaulē. Taču mums ir skolu sistēma, uz kuru paļaujas vairākums somu. Šajā ziņā gan mēs esam rekordisti, jo katru gadu ap 90% vecāku, nodokļu maksātāju, atzīst, ka viņi uzticas un jūtas pārliecināti par mūsu skolu sistēmu. Mūsu tikšanās laikā iepretim Saeimai notiek pedagogu protests, kurā tiek prasītas lielākas algas. Cik lielā mērā izglītības kvalitāte ir atkarīga no skolotāju atalgojuma? Raugoties uz veiksmīgākajām izglītības sistēmām pasaulē, var redzēt, ka skolotāji tur nav ārkārtīgi labi apmaksāti, bet viņi saņem atbilstošas algas. Tādēļ valstīm, kas vēlas izveidot labu izglītības sistēmu, skolotājiem jāmaksā tāda alga, kas ļauj justies novērtētiem. Kanādā, Singapūrā vai Dienvidkorejā skolotāji nesaņem milzu algas, bet viņi jūtas pietiekami novērtēti. Viņiem nav jālauza galva par naudu vai jāmeklē papildu darbs.Mūsdienās skolotāja darbs prasa daudz vairāk, tādēļ algai ir jākompensē pedagoga atdeve. Mēs vairs nevaram domāt tāpat kā pirms 20 gadiem, kad skolotāja darbu pielīdzināja misijai un uzskatīja - cilvēks to dara tikai tāpēc, ka apzinās savu ieguldījumu bērnos un valstī kopumā. Protams, daudzi joprojām kļūst par skolotājiem, šādas motivācijas vadīti, bet mēs vairs nevaram to uzskatīt par pašsaprotamu. Šodien izglītībai ir nākušas klāt tik daudzas funkcijas - inovācija, radošums un tā tālāk. Tādēļ skolotāji jāuztver tikpat nopietni kā ārsti un advokāti. Latvijā pret izglītības reformām ir visai spēcīga pretestība. Vai Somija sastapās ar to pašu, sākot savas izglītības reformas? Pret reformām vienmēr jābūt kaut kādai pretestībai. Ja tādas nav, tas nozīmē, ka ar šo reformu kaut kas nav kārtībā. Bet zinu, ka Latvijā pretestība ir spēcīgāka, nekā savulaik bija Somijā. Iemesls meklējams manā atbildē uz jūsu pirmo jautājumu - skolotāji, vecāki un arī uzņēmēji redzējuši nākam un ejam daudzas reformas, bet nekas īpaši nav mainījies. Tāpēc ir tikai normāli, ka cilvēki uz jaunām reformām skatās ar skepsi. Latvijas izaicinājums ir  politiķu spēja vienoties par ikdienas politikas atlikšanu malā, tā vietā koncentrējoties uz reformu praktisko pusi - kā tās izskaidrot sabiedrībai un kā nodrošinot reformu turpināšanu pēc četriem gadiem. Ir vajadzīgi plāni desmit un divdesmit gadiem uz priekšu. Protams, situācijā, kad valdība parasti nestrādā ilgāk par diviem gadiem, to izdarīt ir ļoti sarežģīti. Man salīdzinoši bieži sanāk braukt uz Latviju, un vienmēr zinu, kā sāksies mana vizīte - tikšu iepazīstināts ar jauno ministru un viņa reformām, kam parasti nav nekādas saistības ar viņa priekšteča idejām. Reformu pēctecība ir Latvijas izaicinājums. Visu interviju ar Pasi Sālbergu lasiet 1.novembra žurnālā Sestdiena!