Tik dažādas tēmas jaunos māksliniekus urdījušas pietiekami, lai viņi tās mēģinātu izzīmēt karikatūrā, tā iedodot svaigu skatījumu, beidzot nosaucot īstajā vārdā kādu ilgi vilktu un tā arī nekur neaizvilktu problēmu vai varbūt vienkārši labvēlīgi pasmaidot par to. Karikatūrists Agris Liepiņš, runājot par žanra klasiķi Imantu Melgaili un viņa jubilejā atceroties Dadža laikus, uzsver, ka karikatūra nedzīvo Gētes Faustā vai Raiņa Zelta zirgā, bet "barojas sadzīviskā līmenī" un "kopā ar tautu". No vienas puses, varētu piekrist, no otras – arī faustiskais un zirdziskais pavisam noteikti tur ir. Aktuālais. Tas, kam varbūt ikdienā vērts pievērst vairāk uzmanības. Aizdomāties, cik smieklīgajā nopietnības un cik reizēm šķietami nopietnais smieklīgs. Iziet no sava informācijas burbuļa, uz visu paskatīties no otras – pavisam ačgārnās, citādās un arī smieklīgās – puses. Un nemaz nebrīnīties, ja tad kaut kā pēkšņi viss saliksies īstajās vietās un skaidrība būs lielāka.
Jo problēmu jau netrūkst un ne vienmēr tām risinājumu viegli atrast. No valsts joprojām aizbrauc labi izglītoti speciālisti, mums pašiem tik bieži kaut kā līdz īstam veiksmes stāstam pietrūkst, bet, redz, pasaulē divas valstis var pat gadu desmitiem strīdēties par vienu vārdu, bremzējot pašas savu un viena otras attīstību. Vai tas nav smieklīgi? Pavisam nopietni smieklīgi?
Mēdz teikt, ka visskaļāk smejas tas, kurš smejas pēdējais. Iespējams, tāpēc, ka vislabāk sapratis joku. Bet galvenais, ka vispār smejas. Jo smiekli pavisam nopietni nozīmē, ka nekas vēl nav zaudēts.
Ha.
Žurnāla SestDiena 26. janvāra – 1. februāra, numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Liriskais humorists. Latviešu karikatūras klasiķis, labdabīgākais no Dadža zīmētāju plejādes Imants Melgailis, svin 95 gadu jubileju un domā par sievieti.
FOKUSĀ. Smieklīgi un bez žēlastības. Ieilgušās nedienas ar e-veselības sistēmu, problēmas izglītībā, Maira Brieža pirmscīņas emocijas, citvalstu līderu izdarības, mūsdienu sabiedrības domāšana un cīņas. Žurnāls SestDiena sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedru šonedēļ savu redzējumu par aktuālo Latvijā un pasaulē piedāvāja paust arī jaunajiem māksliniekiem.
PASAULĒ. Maķedonijas rēbuss. Atēnas un Skopje cer beidzot panākt risinājumu gandrīz trīsdesmit gadu senajā strīdā par Maķedonijas nosaukumu, bet nacionālisti abās robežas pusēs noraida kompromisus.
LATVIJAI VAJAG. Dizainu. Patlaban notiek pretendentu pieteikšana Latvijas dizaina gada balvai – ja kāds vēlas sevi nomērīt, pieteikties nominācijām iespējams vēl līdz 8. februārim. Pēc tam darbu sāks žūrija, lai 12. aprīlī paziņotu labākos. Brīdī pirms lielās sijāšanas ar dizaineri Lieni Drāznieci runājam par to, vai pastāv latviešu dizains un kāpēc mums vispār tāds vajadzīgs.
ZINĀTNE. Sadzīvot ar kritiku. Lai Latvijā izgudrotu nākamo „mildronātu”, cilvēku izglītošanā jāiesaistās arī uzņēmumiem un jāmaina domāšana sabiedrībā, ir pārliecināta RISEBA zinātņu prorektore, profesore Tatjana Vasiļjeva. Viņasprāt, patlaban zinātniskos grādus pie mums pietiekami nenovērtē, bet tas nav tālredzīgi un neveicina valsts attīstību.
TĒMA. Krājot iespaidu kilometrus. Daba, cilvēki, kustība – visus šos trīs aktīvai dzīvei tik nepieciešamos elementus apvieno viens vārds "pārgājiens". Tādu mikstūru veselības uzlabošanai katrs sev var izrakstīt pats. Un, kā liecina nu jau pieredzējušu kājāmgājēju izdzīvotais, tas var nozīmēt ne tikai īpašu noskaņu un atklājumus dabā, bet arī necerētas tikšanās un visu sajūtu gammu no aukstuma un pārpūles drebuļiem līdz nevaldāmiem smiekliem un nenodzēšamam smaidam.
IN MEMORIAM. Rūgtās dzērvenes. Doloresa O’Riordana 06.09.1971., Limerika – 15.01.2018., Londona.
CEĻOJUMS LAIKĀ UN TELPĀ. Kristību pietruras ūdenī. No tālās Visariona Saules pilsētas Sibīrijā un Jēzus „oficiālās” kristību vietas Jordānas upē, kur pat komerciju no garīguma šķir tik daudz un maz kā katra paša ticība, līdz ikgadējām peldēm tepat Latvijas lauku āliņģos. Dažādas tradīcijas, emocijas un pārliecība cilvēkiem visā pasaulē liek atkal un atkal vēlēties piedzimt no jauna. Nemainīgs jebkurā vietā un laikā paliek tikai Dieva svētības simbols – ūdens.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.