Sudraba rīklīte

Labdien! Ja kāds vēl ielūkojās šajos komentāros un ir zinoš par A.Kirhenšteina dzīvi Mežparkā Poruka ielā 10, tad lūdzu Jūs sazināties ar mani : [email protected] tel: 20800020 Minētā māja ir mūsu ģimens kopš 1939 protams izņemot no 1944. gada oktobra , kad tajā sāka dzīvot A. Kirhenšteins. paldies Normunds

Nabaga žurnālistiņi štancē vienu rakstu pēc otra acu neaizvēruši, lai tik algas dienā kas kontā ieripotu, bet arī gudrais lasītājs nav ar pliku roku ņemams, grib to kvalitāti, grib.

Linards Muciņš precīzi norāda par četriem represētajiem brāļiem- Arnoldu, Rūdolfu, Hermani un Oskaru. Rakstā minēts, ka Mārtiņa Kirhenšteina ģimenē bija 11 bērni. Patiesībā bija 8- bez jau nosauktajiem četriem un Augusta vēl bija arī Voldemārs (mira 1912. gadā no tuberkulozes), Varis (pazuda 1915(?) gadā 1. PK) un Berta (mira 1956.g). Kamēr pirms Otrā Pasaules kara PSRS dzīvojošie Kirhenšteini cieta no padomju represijām, kara laikā vācieši arestēja visus Kirhenšteinus (nav zināms, kāpēc Augusts vienīgais netika apcietināts), daži no viņiem gāja bojā Salaspilī. Augusts - visvecākais savā ģimenē- arī nodzīvoja visilgāk, piedzīvojot visus ģimenes traģiskos likteņus.

Viņu 1937. gada 2. decembrī arestēja un PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija gan tikai 1938. gada 25. augustā notiesāja ar nāves sodu un tajā pašā vakarā pagrabā nošāva. Iespējams NKVD emisāri 1940. gadā sarunās ar August Kirhenšteinu manipulēja ar informāciju par visu ČETRU BRĀĻU likteni un viņu dzīvību vai nāvi.

RŪDOLFU KIRHENŠTEINU (1891), kas gan atšķirībā no trijiem citiem noslepkavotiem brāļiem bija kompartijas biedrs ar stāžu pat no 16 gadu vecuma (1907) un armijas izlūkdienesta pulkvedis (1936), ilgstoši spiegojis ārvalstīs un tur bijis rezidents un sakarnieks vairākiem slaveniem krievu spiegiem, ar augstāko izglītību (no 1931-1935 gadam mācījās Frunzes kara akadēmijā speciālā fakultātē kopā ar vēlāk slaveniem karavadoņiem), tas viņu neglāba.

Interesants ir fakts, ka biedrs Kirhenšteins, kad beigas pienāca, savu māju Mežaparkā Poruka ielā nenovēlēja saviem mantiniekiem, bet LPSR

HERMANI KIRHENŠTEINU (1888), Ļeņingradā, Veseļnaja ielā 3/6, dz. 118 dzīvojošu rūpnīcas "Sevkabeļ" ekonomistu arestēja 1937. gada 4. decembrī, apsūdzībā pēc KF KK 58-6. p., notiesāja NKVD un PSRS Prokuratūras komisija 29. desembrī ar nāves sodu un 1938. gada 4. janvārī jau nošāva. Zibenīga tiesvedība, tautai patika.

ARNOLDU KIRHENŠTEINU (1878), Sverdlovskas apgabala Azbestas pilsētā dzīvojošu kalnrūpniecības pārvaldes "Asboruda" galveno mehāniķi arestēja 1938. gada 7. februārī, 28. septembrī piesprieda nāves sodu, nošāva 10. oktobrī. OSKARU KIRHENŠTEINU (1882), dzīvojošu Permas apgabala Nitvenas rajona Nitvenas ciemā arestēja 1938. gada 9. janvārī, bet viņu, ļoti iiespējams, pratināšanā nosita, jo lieta pret viņu izbeigta sakarā ar apsūdzētā nāvi 7. maijā.

Kļūdas tomēr ir un tās nav tikai nenozīmīgas. Šodien, tā pat kā senāk, jāsaka - skaties rakstos. Šodien tas nozīmē - internetā. Kaut kā piemirsies galvenais apbalvojums Augustam Kirhenšteinam - Sociālistiskā darba varoņa nosaukums un Zelta zvaigzne. Bet tā, varbūt, ir tikai kompensācija kopā ar 6 Ļeņina ordeņiem par noslepkavotiem brāļiem. Šeit kļūda lielāka - totalitārais komunistu režīms Staļina vadībā noslepkavoja nevis divus, bet ČETRUS brāļus.