Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

Teflona mērs Nils Ušakovs

Nepilnus 37 gadus vecais Rīgas mērs Nils Ušakovs tagad iet uz visu banku — viņa mērķis ir iegūt vismaz 31 no 60 vietām Rīgas domē, lai arī nākamos četrus gadus valdītu galvaspilsētā, nedaloties varā ne ar vienu. Par viņa pašpārliecinātību liecina arī bravūrīgais paziņojums, ka «plāns B» neizdošanās gadījumā nemaz neeksistē, un kategoriskums attiecībā uz iespēju sadarboties ar kādu citu politisko spēku.

Tomēr, ja saskaņiešiem neizdosies iegūt Latvijas lielajā politikā līdz šim vēl nepiedzīvotu absolūto vairākumu, Ušakovs var attapties arī pie sasistas siles — Rīgu pārvaldīs citi, savukārt viņš nīkuļos opozīcijā.

Turpinām interviju sēriju ar Rīgas mēra kandidātiem. Noslēguma sesijā: Nils Ušakovs.

Amatā esošais Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs/GKR) negrasās veidot koalīciju ar kādu no konkurējošajām partijām un ir pārliecināts, ka arī turpmākos četrus gadus varēs vadīt galvaspilsētu.

Zīlēt, kāds būs spēku samērs Rīgā pēc 1.jūnija, vēl ir pāragri, visu pa vietām saliks vēlēšanas, tomēr viens ir skaidrs — Ušakovam vēlētāji līdz šim piedevuši daudz ko tādu, ko citiem nepiedotu nekad. Runājot ar Ušakovu, brīžiem šķiet, ka politiķis ir no teflona — viņam klāt nelīp nekas nevēlams un pat nesmukumus izdodas pārvērst par joku. 

Fragments no intervijas:

9.maijā, uzstājoties ar runu pie Uzvaras pieminekļa, teicāt, ka arī jūsu bērni un mazbērni nāks pie «pieminekļa atbrīvotājiem» un svinēs Uzvaras dienu. Vai tas nozīmē, ka no atšķirīgās izpratnes par Otrā pasaules kara rezultātiem izrietošā konfrontācija starp latviešiem un krieviem varētu turpināties vēl gadu desmitiem? 

Šajā uzrunā es teicu, ka mēs visi zinām — Eiropa un Eiropas Savienība nacisma sagrāvi atzīmē 8.maijā, to dara arī Latvija un oficiālajos pasākumos piedalījos arī es. Bet vienlaikus izstāstīju, ka mana ģimene tradicionāli to atzīmē 9.maijā. Līdz ar to nav nekādas konfrontācijas. Līdzīgi kā mums nav nekādas konfrontācijas no tā, ka daļa Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētkus atzīmē decembrī, bet daļa janvārī. Būtību tas nemaina.

Ziemassvētkos neviens nestaigā apkārt ar PSRS un Krievijas karogiem.

Koncerta laikā es redzēju divus Krievijas karogus. Domāju, ka tikpat daudz Krievijas karogu ir redzami Ziemassvētkos, kad pie mums brauc tūristi no Krievijas.

Gribat teikt, ka 9.maijā visi cilvēki ar Krievijas karogiem bija tūristi no Krievijas?

Arī Ziemassvētkos tie var būt gan tūristi no Krievijas, gan mūsējie. Bet ar karogiem ir tāpat kā ar cilvēkiem, kas izrotā savas mašīnas ar dažādu simboliku. 9.maijā tādu ir padsmit pa visu pilsētu. Vienkārši šie cilvēki ir ļoti labi pamanāmi un pievērš sev apkārtējo uzmanību. Tāpat kā lielu uzmanību sev pievērsa tie 15 cilvēki, kas ar priekšlikumu izsūtīt visus krievus 9.maijā stāvēja pie Okupācijas muzeja. Padsmit cilvēki braukā ar Krievijas karogiem, un padsmit cilvēki piedāvā izsūtīt krievus.

Bet, vērojot pasākumu, varēja redzēt, ka pārējie uzmundrina šos cilvēkus, kas izrotājuši mašīnas ar padomju laiku simboliku.

Nē, nu tas taču izskatās pēc pilnīga cirka! Retro mašīnām arī uz ielas aplaudē. Ja es uz ielas ieraudzītu mašīnu, kurai virsū pieskrūvēts kaut kas no tanka, es arī, visticamāk, apstātos un aplaudētu. Kam jādarās galvā, lai pie sava vecā BMW pieskrūvētu šaujamo?

Kādā valodā teicāt uzrunu?

Daļu krieviski, daļu latviski.

Ko, jūsuprāt, divdesmitgadnieku paaudzei nozīmē 9.maijs un Georga lentītes?

Faktiski visiem latviešiem ģimenē ir kāds, kurš tika izsūtīts. Tāpat faktiski jebkurā krievu ģimenē ir kāds, kurš cieta Otrā pasaules kara laikā. Tas paliek atmiņā katrai nākamajai paaudzei. Man ir gandrīz 37 gadi, bet es ļoti labi atceros mammas stāstus par to, kā viņas dzimtajā Krasnodaras apgabalā atnāca vācieši un lika nošaut visus bērnudārza audzēkņus un audzinātājas, jo uzskatīja, ka nav jēgas viņus barot. Viņa to atceras, un līdz ar to 9.maijs paliek ļoti dziļi manā dvēselē.

4. maijā iznāca pastaigāt pa Torņakalna apkārtni, kur atrodas arī sarkanarmiešu atdusas vietas, un tur valdīja īsta postaža, nebija pat lapas nogrābtas. Tāds mulsinošs kontrasts starp pompozajām svinībām ar salūtu un reālo situāciju. Vai nav tā, ka karavīru piemiņa kļūst aktuāla tikai 9.maijā?

Manuprāt, pirms 9.maija brīvprātīgie sakopa visus kapus. Es viņiem pieteikšu, lai nākamgad iztīra arī jūsu minētos.

Ja kādreiz, pieņemsim, jūs kļūsiet par premjeru vai Valsts prezidentu, arī tad 9.maijā iesiet pie Uzvaras pieminekļa?

Protams. Ir lietas, kuras nemainās.

..

Cik daudz jūsu vēlētāju vidū ir latviešu?

Aptuveni trešdaļa.

Ko darīsiet, ja pēc vēlēšanām jums nebūs 31 vieta Rīgas domē?

Domāju, ka šajās vēlēšanās dabūsim 54–56% balsu.

Tad jums nav plāna B?

Mums nav plāna B, ka mēs varētu veidot koalīciju ar kādu no tām partijām, kas, spriežot pēc aptauju rezultātiem, varētu tikt ievēlētas. Ir absolūti izslēgta jebkāda sadarbība ar Vienotību. Jo sadarbība ar viņiem ir absolūti bezjēdzīgs pasākums. Tas stils, ko mēs pašreiz redzam valdībā, nav normāls — viens no ministriem gatavs atkāpties tāpēc, ka koalīcijas partneri viņu «uzmeta»...

Edmunds Sprūdžs ir no Reformu partijas, nevis Vienotības.

Es runāju par to, kas notiek koalīcijā. Vieni uzmeta, citi mēģina atkāpties...Tāds stils man nav pieņemams.

Ar Nacionālo apvienību jūs varētu sadarboties?

Nacionālajai apvienībai būtu problēmas sadarboties ar mums. Līdz ar to — ko es tur daudz fantazēšu.

Sarmītei Ēlertei jūs arī varētu kaut ko piedāvāt?

Šaubos. Tas būtu komplicēti.

Izskatās, ka jums pret Nacionālo apvienību ir labāka attieksme nekā pret Vienotību.

Man grūti piekrist viņu idejām, bet viņiem vismaz ir kaut kāda pārliecība, un pie tās viņi turas. Patīk tā vai nepatīk, bet par to viņus var cienīt. Savukārt Vienotība mētājas no vienas puses uz otru. 

Broka arī saka: ja jūs publiski nožēlotu parakstīšanos par krievu valodu kā otru valsts valodu, viņu sirdis varētu tikt iežēlinātas. Vai esat kādreiz to nožēlojis?

Brokas kundze ir visnotaļ jauka sieviete, bet lēmumus par to, ko nožēlot, turpināšu pieņemt pats.

Tātad neko nenožēlojat?

Nekad nenožēlošu to, ka esmu pieņēmis lēmumu būt kopā ar saviem vēlētājiem. 

..

Pirms četriem gadiem solījāt tiekties uz to, lai līdz 2013.gadam varētu likvidēt dzīvokļu rindu Rīgā. Kādēļ tas nav izdarīts?

Šo solījumu izpildījām apmēram par 35 procentiem.

Nav daudz.

Valdība atcēla līdzfinansējumu pārcelšanās pabalstiem denacionalizēto māju iedzīvotājiem, un līdz ar to šī programma sabruka.

Noveļat visu uz valsti?

Jā, tā notika valsts dēļ.

Tagad solāt, ka divu gadu laikā pilnībā tiks atrisināta bērnudārzu rindu problēma. Kā tas tiks izdarīts?

Kad uzsākām darbu, rindā bija 6000 bērnu. Tagad ir zem 3000. Turklāt daudzi no tiem, kas stāv rindā, saņem 93 latu līdzfinansējumu un reāli iet privātā bērnudārzā. Līdz ar to cilvēku skaits, kam nav nekādu vietu, ir mazāks. Tas viss ļauj prognozēt, ka divu gadu laikā izdosies rindu izskaust pilnībā — piepirksim klāt jaunas grupas privātajos, turpināsim atvērt jaunas grupiņas pie skolām, atvērsim trīs jaunus bērnudārzus, plus vēl turpināsim maksāt 93 latu līdzfinansējumu.

Krievu bērnudārzi Rīgā ir vajadzīgi?

Atkarībā no pieprasījuma. 78% no jaunatvērtajām grupiņām ir latviešu, pārējās krievu.

Baiba Broka sola krievu bērnudārzus pārveidot par latviešu. Jūs negrasāties?

Viss ir atkarīgs no pieprasījuma.

Pats esat izteicies, ka savus bērnus laistu latviešu bērnudārzā, bet pēc tam krievu skolā. Kāpēc neaicināt līdzīgi rīkoties arī savus vēlētājus?

Es nevaru uzspiest savu viedokli pārējiem rīdziniekiem.

Sarmīte Ēlerte uzskata, ka Rīgas pašvaldībai vajadzētu aizliegt būvēt jaunus bērnudārzus, jo tas vienmēr sanāk divas trīs reizes dārgāk.

Domāju, ka Ēlertes kundzei katru reizi, kad viņa stāsta par zādzībām Rīgas domē, vajadzētu vērsties nevis pie medijiem, bet iet uz KNAB. Ja tas nenotiek, domāju, ka viņa vienkārši melo.

Tad leģendārie 20 procenti, kurus it kā ņemot Andris Ameriks un citi domes darbinieki, ir izdomājums?

Es pieņemu, ka Ēlerte un daudzi viņas kolēģi par tiem divdesmit procentiem sapņo katru nakti. Bet atkal — ja kādam ir tik daudz zināms par Andri Ameriku, aizejiet taču uz KNAB un izstāstiet. Beidziet jau kuru gadu pēc kārtas raudāt uz katra stūra.

Vai par Rīgas namos notikušo naudas pazušanu viņš nebija atbildīgs?

Viņš kūrēja šo uzņēmumu, un tajā laikā tur notika noziedzīgas aktivitātes, kuras viņš nevarēja novērst. Taču viņš to laikus pamanīja un nodeva lietu policijai.

Vai jūs esat pilnīgi pārliecināts, ka Amerika kungs varētu justies tikpat droši, ja šī lieta nebūtu nodota policijā, bet gan KNAB?

Viņi jau nav nekādi kautrīgie, ja būtu iemesls, paši to lietu jau būtu pārņēmuši. Turklāt jebkurš domes darbinieks, arī Andris Ameriks, var būt drošs, ka, ja manā rīcībā nonāks ziņas par likumpārkāpumiem, es būšu pirmais, kurš šo informāciju nodos tiesībsargājošajām institūcijām.

Ja jūs ievēlēs, atkal ņemsiet Ameriku par vicemēru?

Jā.

Kā jums šķiet, vai KNAB jūs izseko un noklausās?

(Nopūšas.) Es paturu prātā, ka visu laiku esmu tiešajā ēterā.

Visu interviju ar Nilu Ušakovu lasiet 17. maija žurnālā Sestdiena

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Izlauzties un izaugt

Latvijā man patīk viss, no cilvēkos ieaudzinātajām vērtībām līdz tādām vietām kā Centrāltirgus, un es ceru, ka tās kļūs par manām mājām, saka komponists Džeikins Edvards Pusons (41). Dzimis ASV, uza...

Spēka dziesma

Vasaras ar laivošanu un Jāņu nakts tradīcijām, bet arī Centrāltirgus, ogošana un tas, kā skan latviešu valoda. ASV dzimušajam, vēlāk Singapūrā izaugušajam un dažādās vietās pasaulē pabijušajam ...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata