Koncertzāles visjaunākie laiki

Atgādināt par to, ka Rīgā nepieciešama koncertzāle, vairs pat nav stilīgi. Jau septiņpadsmit gadu par to runājam – saņemot kamerorķestra Sinfonietta Rīga pelnīto Lielo mūzikas balvu uz Operas skatuves, teica diriģents Normunds Šnē. Patiesībā par to runāts vēl krietni ilgāk – idejas par jaunas koncertzāles celšanu galvaspilsētā pirmoreiz izskanējušas jau astoņdesmitajos – padomju gados, kad lūkota pat vieta (Daugavas labajā krastā aiz tobrīd tikko uzbūvētā Vanšu tilta). Pēc tam, jau brīvajā Latvijā, bijuši gan ambiciozi privātu investoru plāni par koncertzāli Zaķusalā (deviņdesmitajos gados), gan dažnedažādas idejas un apņemšanās valsts līmenī, no kurām skaļākā bija 2005. gada valdības un toreizējās kultūras ministres Helēnas Demakovas solījums triju gadu laikā (līdz 2008. gadam!) uzcelt ne tikai koncertzāli, bet arī Latvijas Nacionālo bibliotēku un Laikmetīgās mākslas muzeju.

No visa nosauktā līdz šim esam tikuši tikai pie bibliotēkas. Koncertzāles stāstu, kas lēnā garā bija tomēr aizvirzījies līdz detalizētam metu projektam, 2009. gadā pārcirta ekonomiskā krīze. Vēlāk diskusijas atsākās, jo starptautiskiem kvalitātes standartiem atbilstoša akustiskā koncertzāle galvaspilsētā ir nepieciešama. Taču, kamēr Rīgā tikai runā, Latvijā ir tapušas jau trīs lieliskas reģionālās koncertzāles Rēzeknē, Cēsīs un Liepājā. Šovasar atklās arī jaunuzbūvēto koncertzāli Ventspilī.

Par to, cik tālu esam nu jau teju trīsdesmit gadu ilgajā ceļā uz jauno Rīgas koncertzāli, stāsta Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.

Par to, ka Rīgā nepieciešama jauna koncertzāle, runājam jau vismaz ceturtdaļgadsimtu – jau padomjgados bija pat izraudzīta vieta Daugavas krastā, apmēram tur, kur vēlāk uzbūvēja banku Citadele. Risinājums beidzot tuvojas?

Esam strādājuši jau diezgan ilgu laiku. Koncertzāles "jaunāko laiku vēsture" aizsākās 2006. gadā, kad pirmo reizi pēc ilgāka perioda valdība atsāka intensīvi strādāt ar šo jautājumu. Tajā laikā kopā ar Rīgas domi tika veikta potenciālo vietu atlase un organizēts plenērs, kurā piedalījās gan Latvijas, gan slaveni ārvalstu arhitektu biroji. Diskusijā par to, kuras būtu vispiemērotākās publiskās vietas koncertzāles un arī Laikmetīgās mākslas muzeja būvēšanai, jau tolaik izskanēja šobrīd debatēs tik ļoti daudz apspriestās vietas – gan Andrejsala, gan AB dambis, gan Uzvaras parka teritorija un laukums, kurā atrodas Rīgas Centrāltirgus rūpniecības preču tirgus. Starptautiskajā plenērā nonāca pie ieteikuma Laikmetīgās mākslas muzeju celt Andrejostā (pārbūvējot TEC), savukārt koncertzālei rosināja attīstīt skaisto enkura objektu ar skatu uz Rīgas vēsturisko centru, kāds ir AB dambis.

Jau toreiz tika minēts, ka koncertzāle varētu būt viens no enkura objektiem, kas, tāpat kā Latvijas Nacionālā bibliotēka, ar savu arhitektūru un infrastruktūru būtiski atdzīvinātu Daugavas kreiso krastu. Kā mēs redzam, pakāpeniski šis plāns īstenojas: bibliotēka ir uzcelta, un ļoti lielu artavu devusi arī Latvijas Universitāte, kas turpat blakus Jelgavas ielā attīsta savu jauno Akadēmisko centru. Loģiski būtu, ja arī izveidotos tiltu savienojumi – gājēju tilts, kura maršruts vestu no RTU līdz pat LU, LNB, Saules akmenim jeb Swedbank ēkai un Vanšu tiltam. Koncertzāles vajadzībām paredzēts arī neliels transporta tilts pāri kanāla daļai no viesnīcas Radisson puses. Tāda bija šī lielā vīzija, pie kuras mums vēl aizvien pastāv iespēja strādāt.

Kad gaidāms izšķirošais valdības lēmums, un kas tiek piedāvāts izvēlei?

Šā gada maijā. Sākotnēji, vēl 2006. gadā, bija plānots, ka koncertzāli būvēs par valsts budžeta līdzekļiem. Tika izdalīti seši miljoni latu, un par šo finansējumu jau tika secīgi attīstīts projekts loģiskajā kārtībā: notika plenērs par vietu atlasi, tad tika sagatavots skiču konkursa nolikums, pirms tam pilsēta veica detālplānojumu. Tad notika starptautisks arhitektūras konkurss, kura rezultātā ieguvām jau izstrādātu metu. Projektu konkursā piedalījās starptautiski slaveni arhitektu biroji – Behnisch, Behnisch & Partners (Vācija), Henning Larsen Tegnestue (Dānija), Snohette AS (Norvēģija), Cesar Pelli Associates (ASV), Dominique Parrault (Francija), Future Systems (Lielbritānija), Klaus Kada & Gerhard Wittfeld (Austrija un Vācija), Rikardo Bufills (Spānija). Kopumā pārstāvji no deviņām valstīm. Žūrija par uzvarētāju sīvajā konkurencē atzina Anda Sīļa biroja projektu. Bija jau notikušas arī pārrunas ar iespējamiem akustikas veidotājiem un koncertzāles iekštelpu loģistikas plānotājiem. Taču viss apstājās brīdī, kad valstī 2009. gadā iestājās ekonomiskā krīze un Ministru kabinets pieņēma lēmumu lauzt līgumu par koncertzāles tehniskā projekta izstrādi. Milzīgā ekonomiskā krīze diemžēl nobloķēja projekta tālāko attīstību uz ilgu laiku. Atgriezāmies pie koncertzāles idejas 2015. gadā, kad tā brīža jaunās valdības deklarācijā ministri izvirzīja šo kā vienu no risināmajiem uzdevumiem: ir jāpieņem lēmums un jāatsāk koncertzāles projekta attīstība.