Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 14. novembris
Fricis, Vikentijs

Lancmanis: manas Latvijas vairs nav

Imantam Lancmanim 29.jūlijā paliek 70 gadu, un pusi no tiem — 35 gadus — viņš ir Rundāles pils muzeja direktors, taču savu mūžu ar Mazo Versaļu, Kurzemes hercogu vasaras rezidenci, saistīja jau pirms 47 gadiem, vienmēr pieklājīgi, bet noteikti atteikdamies no piedāvājumiem iesaistīties politikā, Valsts prezidenta amatu ieskaitot. Vai tāpēc, ka tās pasaules, kas Lancmanim ir garīgi tuvas, vairs nepastāv?   Teicāt, ka lielākā nelaime, kas ar Latviju notikusi, ir padomju okupācija. Bet tā pasaule, kas jūs interesē estētiski, gāja bojā jau 1914.gadā.

Tas ir jautājums par to, kas man liekas skaists un vērtīgs kultūrā, un tas ir jānodala no manas esības, no manis kā latvieša, kas dzimis 1941.gadā tādā un tādā ģimenē.  Mana darbošanās pilī un tas, ko esmu pētījis, saistās ar kultūru, kura lielā mērā nav latviešu kultūra. Tā māksla tapa pavisam citos apstākļos. 20.gadsimts — tā ir demokrātijas uzvara. Grūta, lēna cilvēku virzīšanās uz vienīgo eksistences formu — demokrātiju. Ļoti labi un jauki, taču ir viens milzīgs bet: demokrātija nerada lielu mākslu un kultūru. Pilnīgi dabīgi, jo miljardi nekad visu to nepatērēs tādā pakāpē un ar tādu intensitāti, kā tas varēja būt pirms gadu simteņiem. Tā ir lielā pretruna starp mākslu un tautu normālo dzīvi, kurai jābūt pārticīgai un harmoniskai. Tas nav savienojams ar šo mākslu.

Tā nu ir tā nelaime, ka tas kultūras mantojums, ko apbrīnojam, ir tapis nedaudziem, tapis kopā ar sociālo netaisnību. Tāda bija pasaule, un no tās tapa māksla, kura pēc tam saruka savā absolūtajā nozīmē un vērtībā apgriezti proporcionāli demokrātijas attīstībai. Tā pasaule, kura dzīvoja kopā ar šo spožo mākslu, bija sociāli absolūti netaisna un nosodāma, izgaisa līdz ar 1914.gadu, un viss, kas ir bijis pēc tam, ir tikai tādas atvasaras.
Es savā darbā tajā kultūrā jūtos iekšā, bet ne piederīgs, nē. Saglabāju vajadzīgo distanci, bet pilnā mērā aptveru to, cik tas viss ir brīnišķīgs, kādā mērā parāda tās gigantiskās iespējas, kādas ir cilvēkiem kultūras un mākslas radīšanā, un kādas — būsim reālisti — nekad vairs nebūs un vēl saruks. Tas ir mans paziņojums, ko neviens nevēlas klausīties. Lielā māksla ir zudusi, bet sociālā nevienlīdzība vēl pastāv.

Mazāk, un nešaubos, ka demokrātijas attīstība novedīs pie uzlabojumiem. Kāpēc valstis šobrīd vēl pastāv? Tās mokoši mēģina atrast labāku veidu, lai pēc iespējas lielākam cilvēku daudzumam būtu labi. Tas, cik daudz naudas tiek tērēts dažādām sociālām programmām, ir brīnišķīgi un vēl attīstīsies. Līdz ar to nodalu sevī cilvēku, kas priecājas par demokrātijas un sociālā taisnīguma attīstību, un to cilvēku, kas bauda to, kas ir radīts kādreiz. Diemžēl jākonstatē, ka mūsdienu sabiedrība, ejot uz sociālo ideālu, kļūst arvien vienveidīgāka un garlaicīgāka, tukšāka.

Visu interviju lasiet Sestdienā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Spoku redzēšana saistīta ar miega paralīzi

Kokiem lapas nobirušas, vakari kļuvuši neomulīgi tumši, un veļu laiks rit pilnā sparā. Ja var ticēt latviešu folklorai, šis ir pateicīgākais gada periods, lai savām acīm redzētu spokus. Bet vai ...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata