"Katra mūsdienās dzīvojoša cilvēka genoms ir kā puzle, turklāt milzīga puzle, kas sastāv no daudziem gabaliņiem. Katram no šiem gabaliņiem ir kaut kāda izcelsme. Tas nav radies mūsu organismā no nekurienes, tas ir atnācis pie mums caur vairākiem senčiem, vairākām paaudzēm," Latvijas Radio raidījumā Zināmais nezināmajā stāstīja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš. Zinātnieki jau ir uzbūvējuši šobrīd Eiropā esošo seno DNS pužļu kaudzītes. Tādas ir vairākas. Ir tā saucamie Anatolijas fermeri jeb tie, kas visā Eiropā ienāca līdz ar zemkopību. Ir Jamnajas jeb stepes iedzīvotāji, kas senatnē vairāk atradās Ukrainas stepēs, bet ar laiku izplatījās pa visu Eiropu. Viņi pamazām izspieda medniekus vācējus, taču izrādās, ka dažos reģionos šo seno cilvēku pēcteči ir saglabājušies. Tagad zināms, ka tādi ir arī Latvijā un Lietuvā. "Tātad mēs, latvieši un lietuvieši, visticamāk, šeit kaut kā esam patvērušies no tām lielajām migrācijām, kas Eiropu skāra vēl mezolītā, kad nāca iekšā vairāk no mūsdienu Turcijas vai no stepes rajoniem cilvēki ar savām prasmēm un arī genomiem," norādīja Kloviņš.
Latviešos arī mednieku vācēju gēns
Latviešu tieksmei kopš vasaras vidus līdz vēlam rudenim klejot pa mežiem sēņu meklējumos varētu būt ģenētisks cēlonis. Apkopojot Latvijas iedzīvotāju genoma informāciju, pētnieki atklājuši mednieku vācēju gēna klātbūtni, kas ir retums mūsdienu Eiropas iedzīvotāju kopienā. Šis gēns atrodams arī otrā baltu tautā – lietuviešos.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.