Filmas liek smadzenēm piepūlēties
Rudens ir pateicīgs laiks tumšo vakaru pavadīšanai kinoteātrī vai vismaz pie televizora ekrāna. Un tā nemaz nav slikta ideja.
Izpētīts
Ola tomēr bija pirmā
Šveices zinātnieki ieguvuši pierādījumus, ka jau vienšūnas organismiem piemitusi spēja savienoties daudzšūnu struktūrās, kas atgādina embrijus
Spoku redzēšana saistīta ar miega paralīzi
Kokiem lapas nobirušas, vakari kļuvuši neomulīgi tumši, un veļu laiks rit pilnā sparā. Ja var ticēt latviešu folklorai, šis ir pateicīgākais gada periods, lai savām acīm redzētu spokus. Bet vai tie patiešām pastāv?
Pievilcīgākā dibena daļa
Lai cik ļoti tas nepatiktu feministēm, sievietes augums allaž piesaistījis heteroseksuālu vīriešu un bieži vien arī citu sieviešu uzmanību. Jo īpaši atsevišķas tā daļas. Piemēram, pēcpuse ieinteresējusi pat Eiropas zinātniekus, un viņi zinātniskā pētījumā noskaidrojuši, kas tieši padara dibenu pievilcīgu.
Vientuļie murgo biežāk
Vientuļu cilvēku zemapziņa iedarbina dažādus mehānismus, lai pamudinātu meklēt socializācijas iespējas.
Suņi kā draudzīgas "rotaļlietas"
Sargs, gans, mednieks, glābējs, pavadonis – gadu tūkstošos suņi pielāgojušies visdažādākajām lomām, lai būtu noderīgi cilvēkiem. Un arī tagad četrkājaino draugu populācijā notiek pārmaiņas, ko daži pētnieki pat nodēvējuši par suņu evolūcijas trešo vilni.
Apaļi riteņi – no Karpatiem
Apaļu riteņu izgudrošana savulaik izraisīja īstu revolūciju cilvēku spējā transportēt apjomīgākas kravas, nekā tie varēja panest. Taču ilgstoši šī izgudrojuma vēsture bija miglā tīta. Iespējams, beidzot zinātniekiem izdevies noskaidrot, kur izgatavoti pirmie rati ar apaļiem riteņiem. Tas noticis aptuveni pirms 6000 gadiem Karpatu kalnos.
Lērums problēmu no pagriešanas
Zinātniskie pētījumi sagādā aizvien pārliecinošākus pierādījumus, ka sabiedrībai jāatsakās no novecojušā pulksteņa grozīšanas paraduma.
Nebēga uz dienvidiem
Mājas cilvēkiem acīmredzami nozīmēja ļoti daudz jau senā pagātnē – kamēr vairums dzīvnieku pēdējā leduslaikmeta priekšvakarā atkāpās uz siltākiem Eiropas reģioniem, daļa cilvēku palika Eiropas vidienē un daudzās paaudzēs pārcieta aukstumu, demonstrējot augstu spēju pielāgoties ekstremālām klimata pārmaiņām. Pie šādas pārsteidzošas atziņas novedusi Lielbritānijas pētnieku veiktā ģenētisko datu analīze.