"Šogad – valsts simtgades svētku gadā, kā arī Lielās talkas desmit gadu jubilejā – aicinām talkotājus ne tikai sakopt apkārtni, bet arī "iestādīt nākotni". Ikviens ir aicināts savā pagalmā vai kaut vai uz palodzes stikla burciņā iestādīt kāda kociņa sēklu, audzēt to ar vislabākajām domām un vēlējumiem gan savai ģimeni, gan Latvijas nākotnei. Lai šie kociņi aug kā simboliski mūsu valsts laimes koki, kas nesīs visiem veselību, gudrību un pārticību," aicina Lielās talkas vadītāja Vita Jaunzeme.
Arī šogad ikviens mājaslapā talkas.lv atrodamajā kartē aicināts atzīmēt vietu, kuru plāno sakopt, vai arī izvēlēties kādu no jau pieteiktajiem talkas punktiem un 28. aprīlī pievienoties tā sakopšanā vai labiekārtošanā. "Tieši tāds princips ir darbojies katru gadu. Reģistrēšanās vajadzīga, lai zinātu, kur nepieciešams savākt satalkotos atkritumus, un vienlaikus mēs redzam iedzīvotāju aktivitāti. Pērn, 2017. gadā, Lielajā talkā piedalījās ap 200 tūkstošiem talcinieku, bet nav tikuši pieskaitīti tie, kas talkojuši individuāli," skaidro Jaunzeme.
Iedzīvotāju aktivitāte apkārtējās vides sakopšanā ir slavējama, taču vienlaikus rodas jautājums – kāpēc gadu no gada joprojām ir tik daudz piemēslotu teritoriju, ko šim lielajam aktīvistu skaitam tīrīt?
Turklāt, lai cik čakli būtu talkotāji, visas piemēslotās teritorijas apzināt un sakopt nav iespējams. Vai tiešām, kamēr vieni tīra, otri piemēslo? "Talka ir kā tāda pretmēslošanas pote. Tie, kas piedalījušies talkā, vairs dabā nemēslos. No talciniekiem veidojas iedzīvotāju grupa, tāda kā nevienaldzīgo kopiena. Šie entuziasti par sakoptu vidi rūpējas arī ikdienā – gan apsaimniekojot sev piederošas teritorijas, gan, piemēram, dodoties dabā un redzot atkritumus, savāc tos, nevis vienaldzīgi paiet garām," min Lielās talkas vadītāja.
Visu rakstu lasiet SestDiena 27. aprīļa numurā! Ja turpmāk vēlaties SestDienas publikācijas lasīt drukātā formātā, žurnālu iespējams abonēt ŠEIT!
Dāvis
dzeja