Par lidmobiļiem jeb lidojošajiem automobiļiem tradicionāli pieņemts dēvēt transporta līdzekļus, kas apvieno kā automašīnas, tā lidmašīnas vai helikoptera īpašības. Šiem abiem parametriem gan nav noteiktas kādas konkrētas robežas, tādēļ dažādu lidmobiļu braukšanas un lidošanas spējas atšķiras visai radikāli. Dažos gadījumos tās ir automašīnas, kas var arī lidot, savukārt citos – lidaparāti, kas var arī pārvietoties pa ceļu. Taču pēdējā laikā par lidmobiļiem aizvien uzstājīgāk tiek dēvēts lielpilsētu lidojošais transports, kas pa ceļiem pārvietoties nespēj un šī iemesla dēļ neatbilst klasiskajiem priekšstatiem, tomēr tieši šim transportam tiek prognozētas labākās nākotnes perspektīvas.
Pirmoreiz ideja par lidmobiļiem parādījās vēl 1926. gadā, kad viens no amerikāņu autoindustrijas celmlaužiem Henrijs Fords uzkonstruēja nelielu vienvietīgu lidmašīnu Sky Flivver. Fords apsvēra iespējas sākt šādu lidmašīnu sērijveida ražošanu, tomēr pēc tam, kad Sky Flivver prototips izmēģinājumu laikā gāja bojā, no ieceres atteicās. Vienlaikus pavisam nelielās lidmašīnas izmēģinājumi piesaistīja plašu preses uzmanību, un, ņemot vērā Forda kompānijas pamata nodarbošanos, līdz idejai par lidmobiļiem bija tikai viens solis. Vēsture nav fiksējusi tā cilvēka vārdu, kurš pirmais izteica ideju par lidojošajiem automobiļiem, tomēr ir skaidri zināms, ka 1940. gadā tas pats Fords pārliecinoši paziņoja, ka lidmobiļu (autobūvnieks gan lietoja izteikumu – lidmašīnas un automašīnas kombinācijas) parādīšanās ir neizbēgama.
Šis ir viens no nedaudzajiem Forda paredzējumiem, kas tā īsti nav piepildījies līdz pat mūsdienām, neraugoties uz faktu, ka mēģinājumi radīt lidmobiļus notiek nu jau gandrīz astoņdesmit gadu. Piemēram, šobrīd publiskajā telpā ir zināmi vairāki desmiti lidmobiļu projektu, taču neviens no tiem tā arī nav nonācis līdz sērijveida ražošanai. Tiek uzskatīts – šāda situācija izveidojusies tādēļ, ka lidmobiļi nav spējuši izraisīt nedz lielo korporāciju, nedz militārpersonu interesi, un ar to izstrādi ir nodarbojušies galvenokārt entuziasti vai nelielas kompānijas, kam bieži trūkst līdzekļu, tehnisko iespēju utt.
Vēl viens iemesls ir sertificēšanas grūtības – lidmobiļiem visbiežāk neatrodas vieta esošajā likumdošanā.
Entuziasti tomēr nepadodas, un cīņā ar grūtībām vislabākos panākumus pagaidām ir guvusi Nīderlandes kompānija PAL-V, kura šā gada sākumā pēc visu izmēģinājumu pabeigšanas un nepieciešamo atļauju iegūšanas paziņoja par lidojošo automašīnu PAL-V Liberty pārdošanas uzsākšanu, pirmās piegādes solot 2018. gada beigās. Divvietīgā transporta līdzekļa – trīsriteņu automašīnas un helikoptera apvienojuma – cena noteikta 499 tūkstošu eiro apmērā, bet tās vadīšanai būs nepieciešamas vienlaikus kā autovadītāja tiesības, tā pilota licence.
Visu rakstu lasiet šīs nedēļās žurnālā SestDiena!