Vācijā un Austrijā doktora grāds ir tik lielā cieņā, ka to atļauts ierakstīt pat pasē. Savukārt Latvija nevar lepoties ne ar ievērojamu doktorantu un pētnieku skaitu, ne to prestižu sabiedrībā. Un, kamēr liela daļa augstāko izglītību ieguvušo aizbrauc dzīvot un strādāt uz citām valstīm, bet pie mums zinātnisko grādu iegūšana netiks novērtēta, arī uz strauju valsts attīstību nevar cerēt. Tik skarbi situāciju vērtē RISEBA zinātņu prorektore, profesore Tatjana Vasiļjeva.
Lai gan atstāta bez valsts budžeta vietām, augstskola RISEBA šajā akadēmiskajā gadā doktorantūras programmā, kas tiek īstenota sadarbībā ar Banku augstskolu, uzņēmusi 24 doktorantūras studentus. Interese ir, un ne tikai no vietējiem studentiem – patlaban kopumā šeit studē 70 topošo doktoru, bet deviņu gadu laikā promocijas darbu aizstāvējuši 18 cilvēki. Mācības norit latviešu un angļu valodā, un studenti ir gan no Eiropas, Krievijas un citām NVS valstīm, gan arī no tādām eksotiskām vietām kā Kenija un Vanuatu. Bet kas traucē attīstīt pētījumus un zinātni vispār līdz līmenim, lai Latvijas vārds šajā jomā pasaulē skanētu bieži un daudz?
Fragments no intervijas:
Kā Kenijā vai Vanuatu uzzina par doktorantūru Latvijā?
Mūsdienās tās ir tikpat tuvu kā Baltkrievija vai Vācija. Internets ir visur. Bet nav ko slēpt – šiem cilvēkiem ir saite ar Eiropu. Viņi ir jau nobrieduši cilvēki ar biznesa interesēm Eiropā. Doktorantam no Vanuatu pieder pietiekami liels uzņēmums Singapūrā, un viņam ir biznesa liepiņšdarīšanas Eiropā. Viņš ir jau brieduma gados un doktora grādu vēlas iegūt, lai būtu tiesības mācīt universitātē. Viņam vairs nav interesanti pelnīt naudu, bet ir svarīgi nodot savas zināšanas studentiem. Piemēram, students no Kenijas ir ārsts, bet viņš grib attīstīt veselības nozares vadību savā valstī.
Cik tālu mēs patlaban esam no tāda nākamā Latvijas mildronāta stāsta? Kā mums pietrūkst, lai veiksmes stāstu būtu vairāk un mūsu pētnieki pazīstami visā pasaulē?
Mēs jau runājām, ka doktoru Latvijā ir maz. Kāpēc viņu ir maz? Sabiedrībā neveidojas priekšstats, ka doktora grāds ir kaut kas ļoti vērtīgs, ka tas ir vajadzīgs valsts attīstībai, cilvēka labklājības paaugstināšanai. Mums jāveido sabiedrības izpratne, ka tā ir nepieciešamība, lai mums būtu vairāk zinātnieku, pētnieku.
Visu interviju lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!
Nu nu
Vai
hi hi