Cilvēka ziņkāre ir apbrīnojami spēcīga. Nevar pat saskaitīt, cik daudzi miljoni cilvēces vēsturē iekūlušies nepatikšanās vai pat zaudējuši dzīvību tikai tāpēc, ka nav spējuši noturēties pretī kārdinājumam "iebāzt degunu" tur, kur tas nemaz nav bijis nepieciešams. Ziņkāres spēku pierādījuši arī zinātnieki, eksperimentā pārliecinoties, ka cilvēki ir gatavi izciest fiziskas sāpes, lai tikai iegūtu informāciju, pat ja tā viņiem neko daudz nepalīdz.
Vēlme uzzināt aizvien jaunas lietas piemīt daudzām dzīvām būtnēm, tostarp cilvēkiem. Ne velti mazi bērni pagaršo visu atrasto, ieliek roku ugunī un dara citas neprātīgas lietas, lai tikai uzzinātu, kādas sajūtas šīs darbības izraisa. Līdzīgi ir arī ar informāciju. Jau kopš seniem laikiem cilvēki tenkojuši un klausījušies baumas par citiem cilvēkiem, lai gan viņiem pašiem no tā nav nekāda labuma. Šī fenomena dēļ bulvārprese joprojām pastāv un arī sociālajos tīklos cilvēki kāri uzsūc informāciju par laikabiedru gaitām.
Kas zem otras monētas?
Zinot visu šo fonu, Austrālijas zinātnieki vēlējās izmērīt, cik tad īsti spēcīga ziņkāre spēj būt. Tādēļ viņi piesaistīja 40 brīvprātīgo diezgan dīvainam un provokatīvam eksperimentam. Dalībniekiem datora ekrānā bija ar kursora pieskārienu jāapgriež viena digitālā monēta. To izdarot, viņi ieraudzīja, cik daudz naudas laimējuši. Bet cik liela summa bija paslēpta zem otras monētas, kas palika neapgriezta?
Varētu domāt, ka tam nav nozīmes, jo izvēle jau ir izdarīta un nekas vairs nav maināms. Taču visi tā neuzskatīja. Patiesībā gandrīz pusei dalībnieku neziņa par to, cik daudz naudas viņi būtu dabūjuši, ja izvēlētos otru variantu, izsauca tik spēcīgu diskomfortu, ka viņi piekrita izciest fiziskas sāpes – karsējošas ierīces novietošanu uz rokas.
Sāpes labākas par neziņu
"Mēs pārliecinājāmies, ka dalībnieki bieži vien izvēlas lielas sāpes, lai iegūtu šādu nederīgu informāciju. Tas tikai parāda, ka nezināšanas sāpes dažkārt ir mokošākas nekā fiziskās," žurnālā Proceedings of the Royal Society B raksta darba autors profesors Stefans Bode no Melburnas Universitātes.
Lai precīzāk izprastu dalībnieku motivāciju, zinātnieki pat izstrādāja vairāku pakāpju "sāpju piedāvājumu". Neliela daļa bija gatavi izciest pat visspēcīgāko karsēšanu, lai tikai iegūtu kāroto informāciju.
Tas šķiet vēl dīvaināk, zinot, ka uz monētām attēlotās summas bija visnotaļ smieklīgas. Uz dalībnieku atvērtajām monētām bija norādīts kāds skaitlis līdz pieciem dolāriem. Acīmredzot ziņkārīgie brīvprātīgie cerēja, ka uz neatvērtās monētas ir tūkstošos vai miljonos mērāma summa, tādēļ gribēja to noskaidrot par katru cenu. Toties pēc atbildes iegūšanas viņiem vairs nebija jāmokās neziņā un dalībnieki atzina, ka jūtas atvieglotāki par savu izvēli.