Terapija Latvijas psihoterapijai

Tieši akadēmiskie psihoterapeiti, kam ir tiesības izrakstīt medikamentus, var radīt vislielākās problēmas pacientam - jo akadēmiskās zinātnes neatzīst psihes jeb dvēseles eksistenci. Kas tā par zinātni, kas neatzīst savu pētījumu objektu?! Viņi uzskata psihi par smadzeņu darbības izpausmi, kurā drīkst ķīmiski iejaukties - un smagi kļūdās.

Izcils psihoterapeits ir Aleksandrs Aļekseičiks (Viļņā). Iepazīstieties ar viņa lapu internetā, tad sapratīsiet! http://alexeychick.ru/

Atkal grieķu tipa sertifikācija - pašreiz Eiropā kustība ar šo visu izbeigt, tikai lieki korupcijas pūžņi. Varētu padomāt, ka cilveki, kas pie tādiem dodas, nepārliecinās par izglītību. Lai taisa savas asociācijas un dala, kam vien grib, bet ne piespiedu kārtā kā Padomju savienībā. Latvija pamazām kļūst par mazo Grieķiju šajā omā - visu sertificēt, lai tikai radītu papildus naudas plūsmas dažiem.

ir nemanifestas psihiskas slimības...jā , piekrītu, psihe ir svarīgāka par apendicītu, bet to taču neoperē muldoņas

Caurkritis mandalīnists, apzinoties, ka ar savu koka instrumentu vairs nevarēs pabarot ģimeni, iestājas apšaubāmas izcelsmes kursos un kādu dienu sāk pesteļot un gudru ģīmi "ārstēt" ļaudis...

tur jau tā problēma un pats tik tukšs, ka ar sevi arī neparunāties un tādēļ arī draugu nav............nu, ja lai to saprast ikdienā jāstrādā ar cilvēkiem un jāredz tas kaleidoskops, nu kādi draugi slovjanskai, kopā zagt jā, un viss

Nē, nu labi - jāatzīst, ja cilvēkam nav sakarīgu draugu, ar ko alus bārā pasēdēt, un nav iebildumu tērēt naudu par parunāšanos, tad tiešām var doties pie psihoterapeita. Sliktāk jau nebūs. Taču nav vērts dzīvot ilūzijās, ka noteikta sertifikāta esamība vai neesamība garantēs problēmas atrisināšanu. Sevišķi jau attiecībā uz somatiskām problēmām.

Jebkāds (neatkarīgi no sertifikātiem utt.) psihoterapeits ir ne vairāk, ne mazāk kā mūsdienu garīdznieks. Ar parunāšanos nevienu somatisku problēmu izarstēt nevar. Tas, ka viņi iedabūjuši Ārstniecības likumā pantu, kas viņus atzīst par ārstiem, nebūt nenozīmē, ka viņi ir ārsti. Pirms apgalvot, ka viņi ārstē psihi, lai nodefinē vispār, kas tas ir - psihe. Jebkādas somatiskas problēmas jārisina ne jau ar socializācijas koriģēšanu, bet gan ar dzīves veida izmaiņām. Mūsdienu sabiedrībā cilvēki pārāk mza kustas, neizreaģē stresu ar 'fight' / 'flight' stāvokli, līdz ar ko pastāvīgā 'freeze' stāvoklī organismā ieslēdzas degradējoši procesi. Cilvēkam no dabas paredzēts lielāko daļu laika aktīvi kustēties un fiziski aktīvi arī reaģēt uz visiem kairinājumiem. Taču psihoterapeiti piedāvā tikai un vienīgi pasēdēšanu viņu kabinetā un parunāšanas (par naudu, protams). Bet, kā jau visādiem sektantiem un garīdzniekiem pieņemts, savā starpā plēšas par ietekmi, kā zirnekļi burkā. Par ārstiem vēl varētu atzīt psihiatru. Vienīgi arī tur ir problēma, ka nav zināms, kas tā tāda psihe vispār ir, un kā ārstēt psihes slimības. Izārstēt jau nemaz nevar, nedz oligofrēniju, nedz šizofrēniju, neko. Savukārt psihoterapeiti pat pēc definīcijas neko nedrīkst darīt saistībā arr psihiski slimiem cilvēkiem. Psihoterapeiti strādā tikai un vienīgi ar veseliem cilvēkiem. Tad ko viņi, ellē ratā, ārstē?! Izglītoti muldoņas, gluži tādi paši kā visi koučinga treneri, mentori, garīdznieki, PR un stila konsultanti utt. Nu labi, zinošāki par pēdējiem. Taču reāli neko izārstēt nevar. Aizgāju es vienreiz uz konsultāciju pie it kā zinoša speciālista ar reālu problēmu. Saņēmu pāris klišejiskus ieteikumus (kādus ikviens pieaudzis cilvēks pats spēj apjēgt) un atbildi, ka manai problēmai viņa palīdzēt nevar. Ziniet, neizbrīnīja. Sertifikāts pie sienas gan bija, tas tā mūsdienās pieņemts - visas sienas ar sertifikātiem nokarināt. Tāpat kā agrāk ļeņina vai staļina bildi lika. Bet vēl pirms tam krustu vai svētbildi. Nav liela atšķirība. Sausais atlikums ir tikai viens - sēdi tajā kabinetā un runājies. Lētāk sanāk parunāt alus bārā, ja ir sakarīgi draugi. Ieguvums līdzvērtīgs.

..............................