Maijs iesācies ar mākslinieka Zahara Ze veidotā darba Meža gari fotouzņēmumu laikraksta Diena kalendārā. Pēc Alises Mediņas vakara kanālmalā, Zanes Balodes tīklojuma, Laines Beriņas porcelāna un Martas Ģibietes pelēkajām dienām stiklā ir ieradušās piecas māla figūras, kuras ir tapušas pirms dažiem gadiem, kad mākslinieks bija devies Erasmus+ apmaiņas programmā uz Viļņas Mākslas akadēmiju. To autors ir ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā funkcionālajā dizainā un grafikā. Ar viņa daiļradi var tuvāk iepazīties mākslinieka sociālās vietnes Instagram kontā, kura kreisajā augšējā stūrī redzams arī pats mākslinieks ar milzu zīmuli padusē un jaunām idejām galvā.
"Man patīk savas idejas realizēt dažādos materiālos," stāsta Zahars Ze. Mākslinieks izpaužas zīmējumā, grafikā, keramikā, kokā un citur. Pirms diviem gadiem galerijā Micēlijs (Berga bazārā) bija aplūkojama Zahara Ze pirmā personālizstāde Sēņu laiks, kurā apmeklētāji tikai aicināti nodoties urbānajai sēņošanai un iepazīties ar dažādo materiālu izmantošanu mākslinieka daiļradē. Viņš turpina apgūt arvien jaunas tehnikas, un tādēļ jau tuvākajā nākotnē varētu notikt Zahara Ze personālizstāde kādā vēl negaidītā izteiksmē.
Savu darbu stilu Zahars Ze ir izkopis vairāku gadu garumā un turpina to darīt, jo tas ir tas, kas veicina atpazīstamību. "Man ir daudz "skečbuku", kuros var izsekot, kā mani darbi ir attīstījušies, ietekmējušies un mainījušies," atklāj mākslinieks un piebilst, ka katrs no izmantotajiem materiāliem ir pieprasījis adaptēšanos tā nosacījumiem un ierobežojumiem un ienesis pārmaiņas arī viņa stilā kopumā – vai pašas skices tapšanas laikā vai arī tās realizēšanas procesā, paredzot katru nākamo soli.
Es nekad nezīmētu šādu muti! – Zahars Ze norāda uz māla seju ar mālā veidotām lūpām un ozolkoka degunu, kas kalpo kā pakaramais jakai vai somai un visai tieši norāda uz to, ka māksliniekam līdzās estētiskām kvalitātēm ir svarīga arī lietu funkcionalitāte. Tāpēc šajā – ārkārtējās situācijas – laikā, turpinot iepazīstināt ar jaunajiem Latvijas mākslas talantiem, aicinājām mākslinieku uz nelielu sarunu, protams, ievērojot noteikto divu metru distanci.
Lec pār krūm’!
Zahara Ze aizraušanās ar radošām lietām ir sākusies jau pusaudža gados. Viņš nāk no Madonas – no pilsētas, kurā sniegs kādreiz nav kusis līdz pat aprīļa beigām un tumšie ziemas vakari ir tikuši pavadīti, griežot trafaretus.
Kopš skolas gadiem viņš kopā ar savu bērnības draugu Daini Rudeni (kurš tagad pazīstams kā Rudens Stencil) esot krāsojis pamestu ēku sienas, izmantojot vislētākos aerosola krāsu baloniņus un citus materiālus un laika gaitā attīstot savas prasmes. Pirms divpadsmit gadiem Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs pat bija aplūkojama Zahara Ze un Daiņa Rudens grafiti darbu ekspozīcija ar nosaukumu Lec pār krūm’!, kas atgādināja par šī mākslas veida izcelsmi.
Mākslinieks vēl joprojām nodarbojas ar sienu gleznojumiem. Izrādās, ka es gandrīz katru dienu esmu braukusi garām viņa darbam Sēņošana pie Loka maģistrāles un Aviācijas ielas krustojuma Jelgavā, kur pirms diviem gadiem norisinājās Starptautiskais grafiti ielu mākslas festivāls Brīvības stāsti. Patlaban Zahars Ze kopā ar citiem māksliniekiem veido sienu gleznojumus vienā no lāzerpeintbola parkiem Rīgā, kas plašākas publikas acīm vēl nav nemaz atklāts, un gūst patiesu prieku no šiem lielizmēra darbiem. "Gleznojumi uz sienām ir ļoti piemērota aktivitāte šim laikam, jo ārkārtas situācijas dēļ pasākumi nenotiek un telpas ir tukšas, tu vari iet uz turieni jebkurā brīdī un darboties," saka mākslinieks, kurš vēl pagājušās nedēļas sākumā arī savā sociālā tīkla Instagram kontā nopublicēja karantīnas kopdarbu ar jau pieminēto bērnības draugu, kurš tajā pašā sociālajā tīklā atrodams ar vārdu @rudensstencil. Zahars Ze cer, ka nākotnē Rīgā varētu tikt izveidota legāla grafiti siena, uz kuras jebkuram māksliniekam būtu iespēja krāsot bez bailēm tikt pieķertam un sodītam – tā sakot, nelecot pār krūm’ un piesaistot gan vietējo, gan ārvalstu tūristu uzmanību.
Funkcionalitāte
Pēc vidusskolas beigšanas Zahars Ze iestājies Rīgas Tehniskajā universitātē un pievērsies mēbeļu dizainam. "Es sapratu, ka gribu savā dzīvē darīt kaut ko radošu, bet no nodarbošanās ar mākslu tanī brīdī es nedaudz nobijos," atminas mākslinieks, kurš vēlāk Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvis divus maģistra grādus. Viņš ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina nodaļas maģistrantūru ar diplomdarbu Nikū. Zahars Ze bija izveidojis projektu par gaismu atstarojošiem aksesuāriem un apģērbiem suņiem, lai nodrošinātu lielāku redzamību un drošību uz ielas, pastaigājoties ar savu mājdzīvnieku gan diennakts tumšajā laikā, gan arī miglā, lietū un sniegā, un ir saglabājis funkcionālā dizaina domāšanas nianses arī pašreizējā daiļradē.
Savukārt Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļas maģistrantūru viņš ir pabeidzis ar marketriju darbu sēriju Maska, kas pagājušā gada pavasarī bija skatāma akadēmijas diplomdarbu izstādē Svaiga gaļa kritikai bijušajā Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē un vēlāk arī Latvijas, Polijas, Francijas un Vācijas mākslas kopprojekta Emerging Lines izstādē Emerging Lines #3 Vroclavas galerijā Neon. Šī sērija bija veltīta pārdomām par cilvēkam piemītošām emocijām un paradumu tās neizrādīt, tādējādi slēpjoties aiz pašu radītām maskām. Viena no mākslinieka veidotajām maskām ir redzama arī pie viņa melni krāsotās darbnīcas sienas. Šo tehnoloģiju – līdzīgi kā stensilu griešanu – Zahars Ze ir apguvis pašmācības ceļā, lasot grāmatas un skatoties jūtūbu, kurā netrūkst padomu par jebkuru tēmu.
Un tātad. Šo darbu tapšanā tiek izmantoti nažfinieri, no kuriem tiek grieztas ārā detaļas un salikts kopējs attēls, ievērojot katra koka unikālo krāsu un to šķiedru virzienu, kas izcelsies pēc apstrādes (pašam māksliniekam pirmajā reizē tas kļuvis par pārsteigumu). Pēc tam šis izveidotais attēls tiek uzlīmēts uz stingra pamata, noslīpēts ar smalku smilšpapīru, nolakots un nopulēts, līdz iegūst nepieciešamo spīdumu un dziļumu, – norāda mākslinieks, kurš šobrīd veido jaunu marketriju darbu sēriju ar varoņiem sev raksturīgajā vizuālajā stilā. "Ļoti naivi, bet patīkami," pats savu darbu raksturo Zahars Ze, kurš šajā sērijā eksperimentē ar ģeometriskām formām un digitālas skices realizē dabīgā materiālā, vēlreiz un vēlreiz atgriežoties pie dabas tēmas ne tikai sižetos, bet arī materiālā.
Mākslinieku tīklojums
Tieši Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļas maģistrantūras laikā viņš uz pieciem mēnešiem devies Erasmus+ apmaiņas programmā uz Viļņas Mākslas akadēmiju, kurā papildinājis savas zināšanas ne tikai iespieddarbos, bet arī keramikā.
"Tajā laikā mani bija sācis interesēt māls, jo mana draudzene Esmeralda Purvišķe ir keramikas dizainere un reizi pa reizei es tiku pie šī materiāla, lai kaut ko uzbūvētu," atceras mākslinieks, kurš ar savu draudzeni, zīmola Esse Ceramics dibinātāju, ir iepazinies tieši Latvijas Mākslas akadēmijā. Viļņā Zahars Ze nodevies eksperimentiem un uzbūvējis figūras ar referenci uz koku stumbru faktūrām un krāsām, un galarezultātā pat sarīkojis ekspozīciju ar meža figūrām galvenajās lomās.
Studiju laiks ir jāizmanto, lai pieredzējušu pasniedzēju vadībā gūtu izpratni par dažādiem materiāliem un izvēlētos savējo, akcentē mākslinieks, kurš Lietuvā pavadītos mēnešus uzskata par ļoti spilgtiem mirkļiem savā mācību pieredzē un piebilst, ka Viļņas Mākslas akadēmijai pieder arī rezidence Nidā, Kuršu kāpās, uz kurieni jaunajiem māksliniekiem noteikti ir jāaizbrauc. Jau vairākus gadus pēc kārtas janvāra mēnesī viņš pats kopā ar draudzeni dodas uz šo vietu, kur pavada kādas trīs četras nedēļas radošā darbā. "Vasarā tur ir pilns ar atpūtniekiem, bet ziemā tur ir tikai brieži un mākslinieki," šo vidi raksturo Zahars Ze.
Viesojoties kaimiņvalstīs, viņš arī iepazinies ar vairākiem lietuviešu un igauņu kolēģiem un gribētu veicināt plašāku tīklošanos tieši starp Baltijas valstu māksliniekiem. Piemēram, pagājušajā gadā Zahars Ze piedalījies ielu mākslas festivālā Stencibility Tartu, kur kopā ar Lazy Bra un Glow transformējis vairākas ēkas, tajā skaitā padomju laika restorāna sienu. Pēc šī kopīgā darba komunikācija un dažāda veida sadarbība ar festivālā satiktajiem dalībniekiem turpinoties. Vēl pirms gada mākslinieks kopā ar Esmeraldu Purvišķi realizējis starptautisku projektu Streets of Baltics, kurā Esmeraldas veidoto krūzīšu ilustrācijas veidoja septiņi Baltijas mākslinieki (četri no Latvijas, divi no Lietuvas un viens no Igaunijas), savā darbā izmantojot vienu vai divas krāsas.
Sarunu nepieciešamība
Izmantojot oranžo un melno, Zahars Ze ir radījis ilustrāciju ar sēņotājiem, kas līdzās citiem mākslinieka kopdarbiem ar Esmeraldu Purvišķi ir apskatāma Krasta keramikas studijas telpās, kurās darbojas vēl viena keramiķe – Agnese Sunepa. "Es palīdzu arī ar iepakojumiem," piemetina mākslinieks, kura darbnīca atrodas dažu soļu attālumā no šīs vietas. Kopā ar viņu tajā strādā četri dizaineri frīlanceri, kas apvienojušies zem viena jumta (patlaban tajā valda pilnīgs klusums ārkārtējās situācijas dēļ). Pirms tam kādu laiku Zahars Ze nostrādājis reklāmas aģentūrās citu vadībā, bet ātri vien sapratis, ka viņu šāds darbs tik ļoti neuzrunā, tāpēc mākslinieks ir nolēmis pāriet uz pašreizējo režīmu un organizēt savu darbu pats.
"Sākumā es strādāju mājās, bet man bija nepieciešamība pēc socializēšanās un gribējās parādīt savu darbu kādam citam, lai saņemtu ātru rezumē par paveikto: "ko tu domā par sižetu, kompozīciju vai krāsu?", jo šādas sarunas daudz ātrāk noved pie galarezultāta," uzskata Zahars Ze. Tāpēc viņš kopā ar saviem kolēģiem ir izremontējis jau minētās telpas un padarījis tās par mūsdienīgu vidi. Pa logiem paveras skats uz Daugavu pāri ceļam, uz kura patlaban satiksme ir nepieredzēti maza. Uz jautājumu, kā viņš sadzīvo ar šo ārkārtējo situāciju, mākslinieks atbild, ka viņš turpina strādāt un izbaudīt procesu.
"Es lasīju, ka cilvēki jūdzas nost, ka viņiem nav ko darīt. Man tā nekad nav bijis!" atzīst Zahars Ze un piebilst, ka šis ir īstais brīdis, kad var nodoties eksperimentiem un pārdomāt savu līdzšinējo darbību. Vienlaikus, runājot par citiem kultūras ļaudīm, viņš gan pieļauj, ka šis laiks varētu būt grūtāk pārdzīvojams skatuves māksliniekiem, bet citi turpina darboties katrs savā materiālā: gleznot, lodēt un darīt tamlīdzīgas lietas. Piemēram, dizaineri sadarbojas ar māksliniekiem, sienu gleznotāji apvienojas kopīgos projektos, ilustratori sūta cits citam iesāktus darbus, lai saņēmējs papildinātu tos ar savām detaļām. Iespējams, galarezultātā no tā varētu attīstīties kāds projekts, – domā Zahars Ze.