Vācijas mamma Angela Merkele

Pēdējā laikā arī pati Merkele nereti saukta par "Angelu Lielo" jeb «nekronēto Eiropas karalieni», jo viņa kā Eiropas Savienības lielākās un ietekmīgākās valsts vadītāja lielā mērā nosaka arī visas Eiropas likteni. Merkele pie Vācijas valdības stūres ir jau gandrīz astoņus gadus, un šajā laikā spējusi iekarot gan politisko aprindu, gan plašākas sabiedrības respektu.59 gadus vecās Merkeles salīdzināšana ar karalieni varētu šķist visai dīvaina, jo viņas personība ir tieši pretēja klasiskam karalienes tēlam, kam raksturīga aristokrātiska iznesība un augstprātība. Austrumvācijā augusī Merkele vienmēr izcēlusies ar vienkāršību un pieticību. Arī pēc nonākšanas kancleres amatā viņa dažkārt manīta iepērkoties parastā lielveikalā; žurnālistiem viņa stāsta, ka brīvā brīdī labprāt cenšas iepriecināt vīru ar kartupeļu zupu un savu īpašo plūmju kūku. Tādēļ vāciešu vidū viņa daudz biežāk tiek dēvēta nevis par karalieni, bet gan par Mutti - nācijas "mammu", kas nenogurstoši rūpējas, lai Vācijas tauta būtu paēdusi, apmierināta un laimīga. Merkelei nav pašai savu bērnu, bet uz viņas pleciem gulstas atbildība par visas valsts likteni. Protams, vācieši dažkārt mēdz pakurnēt par "mammas" lēmumiem un to, ka viņa vienmēr visu zina labāk, bet pagaidām nekas neliecina, ka vēlētāju vairākums būtu gatavs izrauties no "mammas" paspārnes.Vācijā svētdien gaidāmas parlamenta vēlēšanas, un sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka visvairāk balsu izcīnīs Merkeles vadītā Kristīgo demokrātu savienība. Tas nozīmē, ka viņai ir ļoti labas izredzes palikt kancleres amatā jau uz trešo termiņu. Merkele jau iegājusi Vācijas vēsturē kā pirmā sieviete kanclera amatā, bet vairāk nekā desmitgadi ilga valdīšana nozīmētu, ka viņa pietuvojusies XX gadsimta Vācijas politikas smagsvariem Konrādam Adenaueram un Helmūtam Kolam, kas valdības vadītāja amatā nostrādāja attiecīgi 14 un 16 gadus. Helmūts Kols bija Merkeles "krusttēvs" lielajā politikā, bet viņa daudz mācījusies arī no Adenauera piemēra. Vācijas politikas pētnieki secina, ka šajā vēlēšanu kampaņā Merkele cenšas atdarināt Adenauera stratēģiju, kas viņam nodrošināja teicamus panākumus 1957.gada vēlēšanās. Toreiz kanclers startēja vēlēšanās ar saukli Keine Experimente (nekādu eksperimentu), un līdzīgā stilā pie vēlētājiem vērsusies arī Merkele, cenšoties pārliecināt balsotājus, ka pašlaik nav īstais brīdis straujām pārmaiņām.Vācijas ekonomika uz kopējā Eiropas fona ir diezgan labā formā, piemēram, bezdarba līmenis (6,8%) ir viens no zemākajiem Eiropā. 2005.gada nogalē, kad Merkele nāca pie varas, tas bija virs 11%. Arī jauniešu bezdarbs, kas ir milzīga problēma Eiropas dienvidu zemēs, Vācijā nav tik izplatīts. Merkeles kritiķi apgalvo, ka pēdējo gadu Vācijas ekonomikas panākumi patiesībā ir balstīti uz nepopulārām reformām, kas tika sāktas viņas priekšteča sociāldemokrāta Gerharda Šrēdera valdīšanas laikā. Pēc kritiķu domām, Merkele nav spējusi rīkoties tikpat izlēmīgi, tādēļ reformas faktiski ir apsīkušas.Merkeles atbalstītāji iebilst, ka tieši viņas vadībā Vācija kļuva par "stabilitātes garantu", kas finanšu krīzes laikā novērsa eirozonas sabrukumu. Turīgo vāciešu iemaksas veido lielu daļu Eiropas Savienības budžeta, un krīzes laikā vāciešu palīdzība bija nepieciešama, lai glābtu no bankrota tās tautas, kas pirms krīzes bija saimniekojušas daudz izšķērdīgāk. Grieķijā, Spānijā un citās Eiropas dienvidu zemēs Merkelei gan ir nevis "mammas", bet gan "bargās kundzes" tēls, jo Vācija pieprasa, lai šīs valstis savilktu jostu un veiktu sāpīgas, bet nepieciešamas reformas. Daži pat pamanījušies salīdzināt Merkeli ar nacistu vadoni Ādolfu Hitleru, jo arī viņa cenšoties uzspiest savu gribu visai Eiropai. Vācieši par šādiem salīdzinājumiem bija ļoti sašutuši un vainoja dienvidniekus nepateicībā.Merkele uzsver, ka eirozonas izjaukšana un Vācijas markas atjaunošana nebūtu izeja, jo eiro ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks projekts, kurā ieguldīts ļoti daudz. Tiesa gan, pašu mājās Merkele saņēmusi kritiku par to, ka viņai nav skaidras vīzijas Eiropas Savienības attīstībai. Sociāldemokrātu līderis Pērs Šteinbriks devis mājienus, ka Austrumvācijā augusī Merkele neizjūt tik ciešu saikni ar Rietumvācijā izloloto Eiropas Savienības ideju. Merkele noraida šos pārmetumus un uzsver, ka savulaik jau piedzīvoja PSRS un VDR sabrukumu, tādēļ negribētu, lai šāds liktenis piemeklē arī Eiropas Savienību.Vairāk par Angelu Merkeli un viņas bilanci Vācijas kancleres amatā lasiet 20. septembra Sestdienā!