Vērdiņš: Kā izdzīvot poētam, man nav ne jausmas

Gaidīsim nākamo dzejoļu krājumu bērniem! Lai izdodas!

Tev ir lieliska dzeja! Paldies, Kārli!

Pašam dzejniekam tāda neliela bibliotēka, laikam visu arī izlasījis.

LR MK Profesiju klasifikatorā nav tādas profesijas kā poēts.

Bildē Vērdiņš kā dzīvs un tik pavedinoši smaida, ka bail. Būtu vēl Sestdiena to viņa mīlas šedevru pārdrukātjusi gan angliski, gan latviski, lai tad aizrauj to lasītāju.

Ak, Tu saki cilvēks, un pie tam vēl mīl! Interesanti, ka tāda mīlas dzeja un tādas žanriski definētas mīlas dzejas antoloģijas šodien vispār pastāv, pie tam Anglijā ! Ka tur iekšā ir Kārlis Vērdiņš, ir divtik forši. Latviešiem reiz bija "Zelta tvaiks" un tml., bet par jaunāku laiku latviešu mīlas dzejas potenci kopsavilkumā nav dzirdēts, bet būtu forši, ja būtu. Nav ko skaust un ganīties, nu, ir mums Vērdiņš tāds labais ledlauzis.

Apkopojot elektroniskās diskusijas rezultātus un komentāru balsojumus, vairākumu iegūst literāri zilo teoriju apoloģēta virtuālā rozā atbalsta partija! Apsveicam uzvarētāju! Gaidām nākošos pantiņus - par mīlu un ..... to pašu! :):):):):)

Pārlasīju vēlreiz un - Lieciet nu, Vērdiņ, mierā Kunnosu un Neibartu, par kuriem Jums nav ne jausmas. Ne par to dzīves drāmām, ne reto rezultātiem, tāpat kā par pagājušā gadsimta piecdesmito, sešdesmito , septiņdesmito gadu dzīves problēmām tiem godīgajiem(kad Jūs sastapāt, tad redzējāt vien inerci). Arī par bohēmu būtu labāk paklusējis, jo - bohēma nav tikai uzdzīve ar alkoholu viskautkur. Par bohēmu sauc situāciju, kad dzīvošana, strādāšana un relaksācija uzdzīvojot, vai vienkārši "padzeroties" kaut ko stiprāku, notiek vienās telpās.

žēl to koku

Vai, cik smuki ziliņš tajā bildītē! Pie tā arī paliksim! Ir tur vai nav kāda māksla arī - tikai laiks paejot rādīs!

Ārā Jūlis, Dienā mūlis - zilo teoriju pūlis, iekšā nāk ar vārdiem skaļiem, mīlu sola visiem gariem! :D:D:D:D:D:D:D

Kārlim šogad iznāca arī dzejas izlase "Es" čehiski. Dažas rindas no čehu recenzijas: Kā redzams, pie mums līdz šim nepazīstamā dzejnieka simpātiski sakomponētā dzejoļu antoloģija manī izraisījusi veselu jautājumu un konotāciju virkni. Arī tāpēc redzu tās vērtību. Vairums Vērdiņa tekstu ienāk mūsos asociēta ar joprojām dzīvām un reizumis sāpīgi, reizumis gandarīti pievārētām personīgajām peripetijām, kā tās gāja mums cauri un ar kurām mēs savienojām savus likteņus labprāt un ar mīlestību, tomēr arī kopā ar tiem, kuri mums tajās – bieži vien nelūgti un pret mūsu gribu – ienāca no ārienes. Latviešu dzejnieks parādās īstā laikā, viņš izkopj un izklaidē vienlaikus, pamudina uz aiztecējušā laika komparatīvu projekciju un nenoliedzami arī uz savu jūtu inventarizāciju. Kur un ar ko sākt – tas katra paša ziņā! Mireks Kovāržīks (Mirek Kovářík) Tvar, 2014/12, 21. lpp.

Vispār jau sanāk tāda kā pretruna - Dzejošana sagādā baudu(katra kaut cik dzejdara apgalvojums), taču par baudu gaidīt naudu, par ko tās baudas vairot, nav diez ko ētiski. Neko darīt - jaunajam cilvēkam nāksies mīt ērkšķaino taku - vai nu galīgi dzīvot kankaros un pārtikt no žēlastības, vai tomēr strādāt, lai vairāk varētu patērēt, jo rīmju kalšanu par darbu nevajadzētu uzskatīt.

Uz mirkli ieskatījos - bļauri mistkastnieki... komenti nav pat suņa piepi... a gaisa vērti