Visa dzīve interneta spogulī

...nok'ap no manas klaviaturas! To vajag ""ptebilst"',kad "''j'uti ,ka K'ADS las''' to ko v'el neesi KOMNT'EJIS"'.

tiko ( 92.240.68.53 Institute of Mathematics and Computer Science of U Latvia ) kāds-a gribēja pieslēgties. Es gan neko neslēpju....

Privātums ir miris, lai dzīvo privātums. Patiesībā mums visiem par privātumu ir nospļauties, atskaitot vienīgi pašus tuvākos cilvēkus un attiecīas ar viņiem. Cilvēki paši par sevi ir labas būtnes, ziņas mūs padara sliktus. Ja paskatamies ziņas, tad liekas, ka šausmīgākas būtnes par cilvēku nevar būt, jo tur rāda, kā nogalina, zog, aplaupa, patiesībā, cilvēki viens otram dara nenormāli daudz laba, ko mēs neievērojam. Cik nav lasīti šādi raksti par privātumu, ir arī kāds konkrēts gadījums, kur pēc ierakstiem twitterī, FB, draugos kāds ir apzagts??? Kaut kā neesmu lasījis, Cilvēki paši grib dalīties ar savu informācīju, cilvēki alkst atzinības novērtējuma, tas ir mūsu dabā, tāpēc mēs fotogrāfējam "selfijus", paiku un citas lietas, un dalamies ar to. Internets ir izmainījis pilnībā mūsu dienaskārtību. Es nebrīnītos, ka čalim, kas dzīvo savas mammas mājas pagrabā ir daudz vairāk draugu nekā kādam, kas karu nedēļās nogali tusē.

Es nezinu, cik tupam jābūt, lai kaut ko tādu rakstītu publiski pieejamā vidē (kur ēd pusdienas, kur dzīvo vecāmamma u.tml.). Un vēl cik tupākam, lai lasītu to! Es pieņemu, ka varētu tādā veidā rakstīt kaut ko par savu profesionālo darbību (pats to nedaru), kas varētu būt interesanti, teiksim, kādam kolēģu vai vienkārši interesentu lokam, kas ir plašāks par manu konkrēto paziņu loku. Bet, lai rakstītu tādu totāli privātu informāciju, kurai ir jēga vienīgi ierobežotam paziņu lokam (un gara deguna īpašniekiem reklāmistu un tamlīdzīgu okšķeru vidū) - tur jābūt slimam. Ne velti es to saucu par sociālo ekshibicionismu. Tas nenozīmē, ka nekad nerakstu nekur nekādu šo sīkās personiskās dzīvītes informāciju, bet tas ir tikai un vienīgi slēgtā lokā, vienam, max. diviem cilvēkiem un tikai konkrētas sarunas/sarakstes kontekstā.

Imantas hakeris

Tātad atbildēt pa tēmu pēc tavas izpratnes ir zem raksta par to ka cilvēki parāk vieglprātīgi mētājas ar privātu informāciju ir jautājums - "ta tev ir triperis, ja?" :)) Vai varbūt - atbildēšana pēc būtības ir sākt ļerkstēt par Aušvicas sargtorņu ložmetējiem (ar kuriem tā galīgi nebija slavena), tad kad cilvēks piemin Aušvici kā piemēru "plašam vērienam", "masveidīgam pasākumam" (ar ko Aušvice tiešām bija bēdīgi slavena)? :) Ka tu pintiķi kaut vienu paša izteikto padomu.. kaut reizi dzīvē.. kaut uz pusi minūtes ņemtu vērā... :)) Bet nē.. tev svarīgākas lietas darāmas - jāpārvērš komentāru sadaļas zem zināmiem rakstiem par totālu miskasti, lai cilvēki vēl nesāk ar sakarīgām idejām apmainīties. Zinam jau zinam to paņēmienu.. Žēl, ka tu ne uz ko vairāk neesi spējīgs.. Jo vispār jau to paņēmienu ir daudz daudz vairāk :))

Twitter vietējie politikāņi un citi ļerkstētāji uztaisījuši par miskasti. Facebook izspiego, tur nafig neko nevajag meklēt ar īsto vārdu. Draugiem ir kā preses pielikums. Secinājums - Gribu un Oho ir vislabākais.

Vēl varam pieskaitīt tos cilvēciņus, kuri savā CV norāda personas kodu, precīzu dzīvesvietas adresi, ģimenes stāvokli u.c datus

Šīs tehnoloģijas mums pasniedz kā tāds, kas domātas lai cilvēkus satuvinātu. Bet tā vietā, lai satiktos un ietu uz kino, sēdētu krogā vai kā citādi čupotos - sēž jaunietis viens pats istabā, (labi ja) vienās apenēs, teš aliņu un tipo dzer "ar draugiem", kuri savukārt tikpat nožēlojami sēž pie saviem ekrāniem un čato.. Nu baigi satuvinās cilvēki. :) Bet tas, ka ļautiņi pārāk daudz samuld, domājot, ka viņi nevienu neinteresē.. hehe.. tas vienmēr ir bijis uzjautrinoši. "Man nav ko slēpt, man nav ko slēpt.. ups.. man nav televizora, man nav nekā, jo visu kāds iznesis laukā kamēr es tusējos.." vai "Man nav ko slēpt, man nav ko slēpt.. es satiku meiteni - dvēseļu radiniece, liela mīla! mums ir tik daudz kopīga!..ups.. viņa mani apšmauca, iztīrija pa tīro pilnīgi visu ko varēja iztīrīt, salauza sirdi un atstāja triperi" :DD