Gadiem ilgi ZZS bija izdevīgi nebūt premjera partijai, kas nozīmē arī lielāku atbildību par valstī notiekošo. ZZS galvenais bija nodrošināt ietekmi, kas nereti notika sadarbībā ar opozīciju, nepieciešamības gadījumā apspēlējot koalīcijas partnerus. To apstiprina arī nesenā ZZS sabloķēšanās ar Saskaņu un partiju No sirds Latvijai (visiem kopā ir 52 balsis Saeimā), lai nepieļautu izmaiņas Satversmē, kas paredzētu atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas. Tieši šis notikums pēc pāris mēnešiem parādīs, cik patiess bija ZZS aicinājums partneriem no Vienotības un Nacionālās apvienības vienoties par kopīgu prezidenta kandidātu. Augstākās valsts amatpersonas izvēlē ZZS būs ievērojama loma.
Pirmās brīvvalsts laikā Latviešu zemnieku savienība bija valdošais politiskais spēks teju 13 no 16 parlamentārās demokrātijas gadiem. Taču pēc neatkarības atjaunošanas neviens no premjeriem nav bijis Zemnieku savienības biedrs. Arī vienīgo valdību, kuras priekšgalā bija ZZS pārstāvis, vadīja Indulis Emsis no Latvijas Zaļās partijas (LZP).
Ja ZZS vēl kādreiz izdotos iegūt valdības vadītāja posteni, ir viens liels nezināmais — kurš būs ZZS premjera kandidāts. Apvienības līderis, Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš jau piecpadsmito gadu vada LZS, un sestdien plānots viņu vēlreiz pārvēlēt šajā amatā, nekad nebūs pierunājams kļūt par premjeru. LZS sabiedroto, partijas Latvijai un Ventspilij līderis Aivars Lembergs kā premjera kandidāts tiek stādīts priekšā tikai priekšvēlēšanu kampaņas laikā, bet viņa partijas biedre ekonomikas ministre Dana Reizniece–Ozola valdībā ir pirmo reizi un viņai vēl vajadzētu pamācīties, ko atzīst arī paši zaļie zemnieki.
Aizsardzības ministram Raimondam Vējonim šī ir jau devītā valdība, bet viņa nonākšanai premjera amatā kavēklis varētu būt pretrunīgās attiecības ar Lembergu. Vēl ir labklājības ministrs Uldis Augulis un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, bet tad ir jautājums, kāpēc ne vienu, ne otru partija neizvirzīja jau pirms vēlēšanām. Vējoņa darbība aizsardzības ministra amatā ir devusi viņam papildu politisko kapitālu, un līdz ar to nostiprinājusies arī viņa autoritāte apvienībā. Kad Brigmanim vaicā, kurš īsti tagad ir partijas premjera kandidāts, viņš sauc visus iepriekšminētos, kā pirmo minot tieši Vējoni. Pirms vēlēšanām Lembergs teica, ka premjera amatā labāk redzētu tautsaimnieku, cilvēku ar saimnieka tvērienu, kas redz plašu laukumu.
"Ja es būtu premjers, vairs nebūtu partijas vadītājs. Frakcijas priekšsēdētāja amats nozīmē dziļi individuālu darbu ar katru deputātu," skaidro Brigmanis, atbildot uz jautājumu par izvairīšanos pašam iet valdībā. Iespējams, tas viņam palīdzējis tik ilgi palikt politikā. Vēl kādu būtisku detaļu atklāj Māris Kučinskis — viņa paziņu lokā Brigmanis ir viens no labākajiem zoles spēlētājiem. Kad visiem izdala kārtis, Brigmanis nevis skatās uz savējām, bet gan vēro citu sejas izteiksmi un reakciju. Vienmēr redzēt spēles laukumu un visu darīt ar apdomu, paredzēt un apsteigt notikumus — tās esot dažas gudrības, kas noder gan zolē, gan politikā.
Visu rakstu par ZZS ambīcijām lasiet žurnāla Sestdiena 27.marta numurā!