No šā finansējuma 13 miljonu eiro administrēja Valsts kanceleja (VK) sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu, uzraugot 279 projektu īstenošanu, kuros piedalījās 25 000 dalībnieku.
Cilvēki un regulējums
Tieši šo projektu devumam Latvijas sabiedrībai tika veltīta ESF konference TEV. Kā norādīja tās dalībnieks, VK Eiropas struktūrfondu departamenta vadītājs Harijs Beitelis, minētos 279 projektus iespējams iedalīt divās tematiskajās grupās - Labāks regulējums un Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana. Projekti, kas īstenoti programmas Labāks regulējums ietvaros, vērsti uz to, lai mazinātu administratīvo slogu iedzīvotājiem, uzlabotu publisko pakalpojumu kvalitāti un pieejamību un stiprinātu valsts pārvaldes kapacitāti. Par kopējo summu 4,2 miljoni eiro īstenoti 48 projekti.
Savukārt programmas Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana projekti tika vērsti uz nevalstiskā sektora stiprināšanu, kā arī sociālo partneru - Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības - kapacitātes vairošanu. H. Beitelis atzina, ka ar šā finansējuma palīdzību nevalstisko organizāciju skaits septiņos gados ir dubultojies, kas ir nozīmīgs pienesums pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai.
VK direktora vietniece Eva Upīte stāsta, ka viens no būtiskākajiem VK projektiem saistīts tieši ar administratīvā sloga mazināšanu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Projekts ilgst no 2009. līdz 2015. gadam, un tā summa ir 1 miljons 513 000 eiro. Galvenais mērķis ir vienkāršot administratīvās procedūras un veikt atbilstošus grozījumus normatīvajā regulējumā. No jau taustāmajiem projekta rezultātiem var minēt vienkāršotu muitošanas režīma - preču iznīcināšanas - piemērošanu, mazāk statistikas atskaišu vides jomā, iespēju vienlaikus reģistrēt uzņēmumu un reģistrēt to PVN maksātāju sarakstā.
To, ka administratīvā sloga mazināšana un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošana ir viena no ļoti svarīgām prioritātēm, atzina arī konferences viesi - Lietuvas Eiropas Sociālā fonda aģentūras Projektu vadības departamenta projekta vadītāja Irina Stankevičiene un Igaunijas Finanšu ministrijas Ārvalstu palīdzības īstenošanas departamenta vadītājs Urmo Merila. Igaunijas pārstāvis uzsvēra, ka noris aktīvs darbs pie tā, lai aizvien vairāk pakalpojumu iedzīvotāji varētu saņem tiešsaistes režīmā, neizejot no mājas. Jaunākais, pie kā tiek strādāts, ir iespēja nopirkt mašīnu un nokārtot visas formalitātes internetā.
Savukārt I. Stankevičiene par vienu no galvenajiem ESF projektu ieguvumiem uzskata stratēģiskā menedžmenta ieviešanu publiskajā pārvaldē, kas rezultējas kvalitatīvākos pakalpojumos iedzīvotājiem.
Veiksmes stāsti
Publisko pakalpojumu jomā kā galvenos rezultātus no īstenotajiem projektiem var minēt kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, kā rezultātā izdevies samazināt laiku, kāds ir nepieciešams, lai mediķu brigāde nokļūtu pie pacienta.
Pie veiksmes stāstiem var minēt arī to, ka pēc integrētās kvalitātes vadības un informācijas tehnoloģiju drošības sistēmas pilnveidošanas vairs nav nepieciešams izdot oficiālo laikrakstu Latvijas Vēstnesis papīra formātā. Tas ļāvis ietaupīt valsts līdzekļus, kā arī padarījis normatīvos aktus pieejamākus ikvienam.
Lielais mērķis pakalpojumu jomā ir pašvaldībās izveidot vienotos publisko pakalpojumu centrus, lai, piemēram, Auces iedzīvotāji visus dokumentus, kas nepieciešami dažādām valsts iestādēm, varētu iesniegt vienuviet savā pašvaldībā, nebraucot uz šo valsts iestāžu reģionālajām filiālēm. ESF projektu ietvaros jau atsevišķās pašvaldībās šādi centri ir izveidoti.
Ja runā par nevalstisko organizāciju īstenotajiem ESF projektiem, tad pieminēšanas vērts ir, piemēram, Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento projekts, kurā tiek atrasti un apmācīti jauni sadarbības partneri Latvijas novados, lai kopīgi aizstāvētu cilvēku ar invaliditāti intereses. Savukārt onkoloģisko pacientu biedrība Dzīvības koks ir izveidojusi sadarbības tīklu onkoloģisko pacientu interešu aizstāvībai.
VK uzskata, ka tās pārraudzībā īstenoto 279 projektu galvenie ieguvumi ir samazināti administratīvie šķēršļi, uzlabota publisko pakalpojumu kvalitāte, stiprinātas sabiedrības līdzdalības spējas dažādu politiku īstenošanā.