Aplūkojot Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ikgadējo Pasaules laimes ziņojumu un redzot, ka jau devīto gadu pēc kārtas laimīgāko valstu saraksta pašā augšgalā noturējusies Somija, sociālo tīklu lietotāji atkal spridzina internetu ar jautājumiem: kā tas iespējams? Kā ziemeļu valstī, kuras teritorijas trešdaļa atrodas aiz polārā loka, kur sešus mēnešus gadā ir auksts un tumšs, iedzīvotāji spēj būt laimīgāki nekā šķietami bezrūpīgie spāņi, grieķi vai itāļi, kuriem dzīves svinēšana ierakstīta gēnos?
Vēl jo neizprotamāku šo stāstu padara fakts, ka pirms trešdaļgadsimta lielākā tirdzniecības partnera – Padomju Savienības – sabrukuma ierosinātā ekonomiskā krīze bija pārvērtusi Somiju par pavisam drūmu vietiņu. 90. gadu sākumā ziemeļvalstī bija viens no augstākajiem pašnāvību rādītājiem pasaulē un daudzi somi bēdas slīcināja ar pārmērīgu alkohola devu. Pietiek atcerēties stāstus par leģendāriem prāmju braucieniem no Helsinkiem uz Tallinu, kuros pļēgurošana situsi tik augstu vilni, ka pasažieri nav spējuši pašu spēkiem tikt ārā no ūdens transporta līdzekļa.
DROŠĪBĀ BALSTĪTA LAIME
Kas tad īsti ir noticis? Paši somi saka, ka ļoti daudz. Somija bija viena no pirmajām valstīm, kas sāka nacionālo pašnāvību profilakses programmu. 1990. bija patiesi drūms gads, kad aptuveni piecu miljonu cilvēku nācijā sev dzīvību atņēma 1512 iedzīvotāji. Programma paredzēja, ka somi nevis vienkārši būvēja slimnīcas, bet apmācīja ģimenes ārstus, medmāsas un pat policistus atpazīt depresijas pazīmes, kā arī destigmatizēja garīgās veselības problēmas. Par tām runāja, tās risināja, un rezultātā pašnāvību skaits kopš pīķa gadiem ir samazinājies vairāk nekā par 50%.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 27. marta - 1. aprīļa numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!