«Piedalīties var visi vecāki, bez ierobežojumiem. Priecājamies, ka šogad ir pieteikušies vecāki no visiem Latvijas reģioniem. Bet nākt var arī tāpat, bez pieteikšanās - gan jau visi Latvijas Universitātes Lielajā aulā satilpsim,» uz Latvijas Vecāku forumu 2013, kas rīt, 12. oktobrī, visas dienas garumā notiks Rīgā, LU telpās Raiņa bulvārī 19, aicina viena no tā rīkotājām Kristīne Dūdiņa.
Šajā konferencē, kas notiks jau trešo gadu un kuras tēma ir Inovatīvi risinājumi izglītībā. Vecāku loma un līdzdalības iespējas, gaidītas visas mammas un tēti, kam nav vienaldzīgi viņu bērnu izglītošanās jautājumi un sadarbība ar skolām. Vecāki kopā ar ekspertiem mācīsies un diskutēs par to, kā efektīvi līdzdarboties skolā, kā sadarboties ar skolotāju bērna interesēs, kādi ir risinājumi, lai izglītības iestādēs nodrošinātu drošu un cieņpilnu vidi, kā veidot skolas ikdienu tādu, lai tā nekaitē bērna veselībai, un kā īstenot iekļaujošu izglītību, no kuras ieguvēji būs visi bērni. Sīkāk ar foruma programmu var iepazīties www.vecakuforums.lv.
«Forumā gribam panākt, lai vecāku pieredze kopā ar ekspertu zināšanām ved pie informētākiem lēmumiem un prasībām politikas veidotājiem,» konferences mērķi skaidro K. Dūdiņa. Tās sākumā Veselības un Izglītības un zinātnes ministrija stāstīs, ko un kā dara saistībā ar bērnu skološanu un veselību, tad dažādi eksperti iezīmēs reālo situāciju un problēmas, savukārt trešajā foruma daļā darbosies darba grupas, kur vecāki kopā ar ekspertiem domās par iespējamajiem risinājumiem. «Pērnā gada forumā vēl bijām revolucionāri noskaņoti «pret» virzienā. Šogad esam izauguši līdz orientācijai uz sadarbību ar visām iesaistītajām pusēm,» teic K. Dūdiņa.
Lūgta raksturot, cik aktīvi Latvijas vecāki patlaban ir sadarbībā ar skolām, viņa teic, ka mūsu valstī šāda rosība sākusies tikai pirms dažiem gadiem, tāpēc vēl tikai iekustas. «Daudzi vēl pie šādām iespējām nav pieraduši - ka var ietekmēt pat politiskos procesus. Agrāk mēs, vecāki, tikai kunkstējām par to, kas skolās nepatīk, tagad pamazām saprotam, ka varam rīkoties un kaut ko mainīt,» saka K. Dūdiņa. Līdzdarboties skolu dzīvē vecākiem nereti liedz gan no pašu skološanās padomju laikā mantoti pieņēmumi, gan tas, ka arī daudzas izglītības iestādes joprojām nav nemaz tik atsaucīgas vecāku līdzdalībai un attiecas pret to tīri formāli. «Taču skolās, kur šī sadarbība pilnvērtīgi notiek, redzam pozitīvas lietas. Varam mācīties arī no citu valstu pieredzes. Piemēram, Norvēģijā vecāku organizācijas pastāv jau 40 gadu, Īslandē - 20, un to parādīšanās gāja roku rokā ar izmaiņām izglītības politikā.»