«ETA aicinājums studēt šajās programmās ir maldinošs,» norādīts IZM paziņojumā. Ministrija arī norāda, ka skola nav akreditēta, līdz ar to tai nav tiesību izsniegt valsts atzītus diplomus arī pārējās studiju programmās. Tagad ar licenci darbojas tikai divas programmas - Uzņēmējdarbības vadība un Tūrisma vadība.
ETA rektora vietas izpildītājs Normunds Gūtmanis par IZM publiskoto brīdinājumu potenciālajiem studentiem uzzināja no Dienas. «Sēde par licences anulēšanu ir bijusi, bet augstskolai lēmums ar parakstiem vēl joprojām nav pieejams. Ministrija pati ignorē savu iekšējo darba kārtību. Pavisam droši varu apgalvot, ka šajā brīdī mēs neuzņemam studentus šajās divās programmās,» Dienai uzsver N. Gūtmanis.
Viņš saka, ka ETA ir jauna mājaslapa. Maldinošā informācija konstatēta vecajā mājaslapā, tiesa, slēgta tā vēl neesot. «Par kādu maldināšanu viņi vispār runā, mēs taču nevienu neaicinām. Es nezinu, no kurienes viņi to ir izrāvuši. IZM jau varēja ar vienu zvanu noskaidrot šo informāciju, bet ministrija jau dara, kā tai patīk,» sarūgtinājumu neslēpj ETA faktiskais direktors.
IZM pārstāve Linda Upīte savukārt neizprot, kāpēc ETA nav slēgusi savu veco mājaslapu: «Viss, ko patlaban Google.lv meklētājs parāda par šo augstskolu, ir vecās mājaslapas ieraksti, un tas nav nekas cits, kā maldināšana. Kā lai cilvēks iedomājas, ka vecā mājaslapa vairs nav aktuāla?» neizpratnē jautā L. Upīte. Vakar pievakarē IZM konstatēja, ka maldinošās informācijas izplatīšana ir novērsta, ziņo LETA.
ETA ir iesniegusi apstrīdēšanas pieteikumu IZM lēmumam par licenču anulēšanu. «Šai augstskolai programmas bez akreditācijas darbojās trīs gadus, līdz ar to pastāvēja liels risks, ka studenti diplomu var arī nesaņemt. Viņi pie IZM pat nevērsās ar akreditācijas pieprasījumu. Tikai tad, ka mēs lēmām par licences anulēšanu, viņi lielā steigā sagatavoja dokumentu, ar pēdējo iespējamo datumu - 20. jūniju, taču mums tas tika atnests tikai 25. jūnijā,» skaidro L. Upīte un turpina: «Viņi paši mums to pamato ar neskaidrību, kas būs studiju akreditācijas komisijā. Saka, ka nebija sagatavots reglaments. Bet tad rodas jautājums - kā visas citas augstskolas savus studiju virzienus spēja akreditēt?»
ETA kā juridiska persona ir cieši saistīta ar Latvijas Biznesa koledžu (LBK), kas jau vairākus gadus pēc kārtas nonākusi atbildīgo iestāžu redzeslokā par studentu maldināšanu. Abām ir viens faktiskais direktors, kā arī kopīgs metodiskais informācijas centrs. Runājot par LBK, N. Gūtmanis Dienai norāda, ka koledža ir ņēmusi vērā iepriekš saņemtos aizrādījumus. Eiropas Stipendiju fonds, ap kuru pērn tika sacelts liels troksnis par Eiropas Savienības vārda izmantošanu, nu esot slēgts. LBK vairs neizsniedz ne stipendijas, ne nodrošina budžeta vietas. N. Gūtmanis gan norāda, ka studentu skaitu tas samazinājis neesot.
To, ka koledža ir labojusies, apšauba gan IZM, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. IZM pārstāve Linda Upīte saka, ka vēl nesen LBK vadība aicināta labot koledžas mājaslapā publicēto maldinošo informāciju. «Mājaslapā bija piesauktas programmas, kuras patiesībā viņi nemaz neīsteno. It kā kvalifikācija ir viena, bet cilvēks beigās iegūst dažādu izglītību. Var sanākt tāda situācija, ka cilvēks piesakās studijām uz kādu programmu, bet reāli tās nemaz nav, tā tiek īstenota citas programmas ietvaros. Piemēram, bija sabiedriskās attiecības, bet patiesībā viņi to īstenoja programmas Uzņēmējdarbības vadība ietvaros,» skaidro L. Upīte.
PTAC pārstāve Sanita Gertmane Dienai atklāj, ka centrs pieņēmis lēmumu rosināt uzsākt piespiedu izpildi, lai koledža pārtrauktu maldināt studētgribētājus. Šogad PTAC par abām iestādēm saņēmis trīs sūdzības. S. Gertmane atklāj gadījumu, kad studētgribētājs iestādei samaksājis mācību maksu, bet tā nav spējusi nokomplektēt grupu. Samaksāto naudu klientam tā arī vēl nav izdevies atgūt.