Tas, viņa vārdiem runājot, radīs politisku haosu gāzes tirgū un ir «politisks pasūtījums, kuru lielā mērā īsteno Ekonomikas ministrija un ministre Dana Reizniece-Ozola». Viņš arī piebilda, ka par šāda lēmuma atbalstu lemts koalīcijas partijas slēgtajās sēdēs.
Savukārt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (NA) Dienai uzsvēra, ka viņam neesot šādas informācijas. «Priekšlikumu atvērt gāzes tirgu nekavējoties industriāliem patērētājiem iesniedza deputāte Lolita Čigāne (Vienotība). Šodien par to mēs lemsim komisijas sēdē. NA pozīcija ir, ka tirgus jāatver pēc iespējas ātrāk. Taču, kā nobalsos deputāti, es pašlaik nevaru pateikt.» Taujāts, vai tas varētu būt privatizācijas līguma pārkāpums, R. Naudiņš skaidro, ka šajā jautājumā juristiem nav vienprātības, līdz ar to «deputāti, uzklausot visus argumentus, balsos intuitīvi».
Savukārt cits komisijas deputāts Edvards Smiltēns (Vienotība) stāsta, ka iesniedzis priekšlikumu: ja Latvijas uzņēmums vēlas pirkt dabasgāzi no cita tirgotāja un nepieciešama LG piekrišana izmantot pārvadi, tad ir slēdzama vienošanās. Ja LG nepiekrīt, tad iesaistās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kas panāk šo vienošanos.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs skaidro, ka pēc būtības runa ir par to, lai Latvijas uzņēmumiem būtu iespējas pirkt dabasgāzi no cita piegādātāja, kas strādā ārpus Latvijas, nevis tikai no LG. «Tirgus atvēršana notiek tad, kad Latvijā parādās citi dabasgāzes tirgotāji. Taču tas, ja kāds Latvijas uzņēmums izvēlas pirkt dabasgāzi no cita valsts piegādātāja, tā vēl nav tirgus atvēršana, un to neviens nevar aizliegt. Tas nav privatizācijas līguma pārkāpums, ja dabasgāze tiek pirkta no operatora, kas nedarbojas Latvijas iekšējā tirgū,» skaidro J. Spiridonovs.
Jāatgādina, ka šis jautājums tika aktualizēts saistībā ar uzņēmuma Latvenergo vēlmi iegādāties vienu miljonu kubikmetru dabasgāzes no Lietuvas operatora LITGAS, taču LG neatļāva uzņēmumam izmantot savu gāzes pārvades infrastruktūru. «Nevar atļaut iegādāties dabasgāzi no cita tirgotāja, ja nav izstrādāta kārtība, kādā komersants samaksās ne tikai par dabasgāzi, bet arī par izmantoto Latvijas infrastruktūru. Tas radīs zaudējumus, kas būs jākompensē citiem patērētājiem,» norāda A. Kalvītis.
Savukārt J. Spiridonovs skaidro, ka jau pašlaik apstiprināti atsevišķi tarifi gan pārvadei, gan uzglabāšanai, kurus šādā gadījumā var piemērot. «Ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi par piekļuvi Latvijas pārvades un sadales infrastruktūrai, kurus jau nākamajā otrdienā skatīs valdībā,» stāsta amatpersona.
Attiecībā par iespējamo tiesvedības risku J. Spiridonovs teic, ka Ekonomikas ministrijai bijušas tikšanās ar vairākiem LG akcionāru pārstāvjiem un neviens pat neesot izvirzījis jautājumu par kādu tiesvedību. «Iespējams, A. Kalvītis runā uzņēmuma vārdā, jo LG kā uzņēmums, protams, arī var vērsties tiesā. Taču tam nav nekāda sakara ar akcionāriem,» uzsver J. Spiridonovs.