Daudzās nozarēs nav veiktas pienācīgas izmaiņas, tāpēc misijas pārstāvji izteica vairākus aizrādījumus. Piemēram, reformas augstākās izglītības un zinātnes nozarē būtu jāveic pārliecinošāk. Izglītības programmu kvalitātes vērtējumu būtu jāļauj veikt tikai aģentūrām, kas iekļautas īpašā Eiropas līmeņa reģistrā.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Agrita Kiopa taisnojas, ka visi aizrādījumi, ko saņēmusi nozare, jau patlaban tiekot ņemti vērā. Vienīgi reformas tik raiti, kā misijas pārstāvji iecerējuši, dzīvē īstenot neizdodas. «Neviena no šīm lietām nebija jauna, mēs pie tām strādājam jau tagad, un visi ierosinājumi ir mūsu darba kārtībā. Piemēram, patlaban kā reiz strādājam pie finansēšanas modeļa, lai to sadalītu, par prioritāti izceļot izglītības kvalitāti,» skaidro A. Kiopa.
Tāpat bez pārmetumiem nav iztikušas Veselības un Labklājības ministrijas. Aizdevēju pārstāvju iebildumi ir par kūtrajām reformām sociālo pabalstu jomā. Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Marika Kupče Dienai norāda, ka būtisku reformu ieviešanai ir nepieciešams laiks, jo lēmumiem jābūt pamatotiem un balstītiem uz pierādījumiem. «Ja automātiski, bez pienācīga izvērtējuma palielināsim sociālos pabalstus, mēs varam radīt pretēju efektu, kura labošanai būs vajadzīgs ne vien lielāks laiks, bet tas var būtiski kavēt noteikto nabadzības samazināšanas mērķu sasniegšanu,» uzsver M. Kupče.
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš gan norāda, ka misijas pārstāvji izcēluši ļoti pašsaprotamas lietas. «Labi zināms, ar kādām grūtībām viņi - [Daniels] Pavļuts valsts uzņēmumu pārvaldības jautājumā un [Roberts] Ķīlis izglītības reformu jautājumā - saskārās. Ja Eiropas Komisija ir spiesta par to runāt, tas nav vietējās intelektuālās kapacitātes trūkums,» secina P. Strautiņš. Viņš arī akcentē to, ka misijas ziņojums ir ilustrācija tam, cik svarīga ir dalība tādās organizācijas kā ES un NATO, lai novērstu valsts apdraudējumu no ārpuses.
Lai gan ir arī vairāki pozitīvi aspekti, uz kuriem norāda aizdevēji, tuvākajā laikā tas, cik raiti mēs virzīsimies pēc starptautisko aizdevēju diktētā plāna, būs atkarīgs no Krievijas iebrukuma Ukrainā, tā ietekmes būs jūtamas gan uz politisko, gan ekonomisko situāciju. Finanšu ministrijai divu nedēļu laikā valdībā jāiesniedz monitoringa dati par to, kāda ekonomiskā ietekme šim konfliktam ir mūsu valstī. Ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis norāda, ka misija kopumā atzinīgi novērtējusi Latvijas spēju atmaksāt aizdevumu. «Ja skatāmies Māstrihta kritērijus, mēs tos izpildām priekšzīmīgi. Pārējais ir nozaru ministriju kompetencē. Vienīgais nezināmais visā stāstā ir riski, ko ekonomikai radīs Krievijas-Ukrainas konflikts. Līdz 22. aprīlim mums ir jāsagatavo vērtējums par šī konflikta ietekmi.»