R. Ločmele-Luņova bija īpašniece firmā Apsardzes centrs Jaguārs, kas ir viens no šiem 22 uzņēmumiem. Aģentūra LETA trešdien ziņoja, ka politiķes vīram daļēji piederošais Apsardzes centrs Jaguārs pieteicis maksātnespēju, liecina ieraksts Tiesu informācijas sistēmā. Maksātnespējas lieta ierosināta 29. aprīlī, un par maksātnespējas procesa administratoru firmai patlaban noteikts Liepājas metalurga administrators Haralds Velmers.
«Es negribēju sēdēt līdzās Dainim Liepiņam Saeimas zāles viesu sektorā bez ietekmes un pieļaut, ka mana frakcija zaudē vienu balsi,» Dienai sacīja R. Ločmele-Luņova, pieļaujot, ka lietas izskatīšana varētu ilgt gadiem. Ja politiķe tiktu izdota kriminālvajāšanai un no mandāta neatteiktos, viņa nevarētu piedalīties Saeimas darbā, bet saņemtu pusi no deputāta algas. Februārī Saeima deva piekrišanu D. Liepiņa krimināllietas iztiesāšanas turpināšanai, jo kriminālprocess par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā bija uzsākts laikā, kad viņš vēl nebija deputāts. D. Liepiņš no mandāta nav atteicies un nesen pievērsa uzmanību, protestējot pret Saeimas lēmumu. Kad D. Liepiņu ievēlēja Saeimā, lieta jau bija tiesā, tāpēc vairs nebija jālūdz Saeimas piekrišana kriminālvajāšanas uzsākšanai - tā ir pirmstiesas kriminālprocesa sastāvdaļa, paskaidroja Ē. Kalnmeiers. Taču Saeimas deputātu var iesaistīt kriminālprocesā tikai ar Saeimas piekrišanu, un tāpēc tai bija jādod atļauja turpināt lietas izskatīšanu. Bez parlamenta lēmuma deputātu nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanu vai «citādi aprobežot viņa personas brīvību». Tas nozīmē, ka deputātu, piemēram, nevarētu atvest uz tiesu piespiedu kārtā, ja viņš uz to neietu.
Negaidīja balsojumu
R. Ločmele-Luņova nolēma negaidīt Saeimas lēmumu par izdošanu kriminālvajāšanai. Kad pagājušajā otrdienā viņa sociālajos tīklos paziņoja par lēmumu aiziet no parlamenta, pēc pāris stundām, gatavojoties kādai intervijai, saņēmusi aģentūras LETA žurnālistes īsziņu ar jautājumu, vai politiķe neplāno mainīt savu lēmumu, jo lieta ir nodota atpakaļ Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldei - prokuratūra konstatējusi kriminālprocesa nepilnības attiecībā pret divām personām, no kurām viena ir R. Ločmele-Luņova.
«Man tas bija šoks, bet atbildēju - nē, es nedomāju mainīt lēmumu,» Dienai sacīja R. Ločmele-Luņova. Taču tas, ka drīz pēc paziņojuma par aiziešanu no Saeimas seko ziņa, ka ģenerālprokurors nesteigs lūgt parlamenta atļauju viņas kriminālvajāšanai, kolēģos pastiprināja aizdomas par iespējamo spiedienu nolūkā mazināt deputātes politisko aktivitāti. Saskaņas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs Dienai teica: «Regīna rīkojās atbildīgi kolēģu priekšā, bet viņai ir smagi, jo tā ir izrēķināšanās un liela netaisnība. Neatceros, kad pret kādu valdošās elites pārstāvi būtu bijušas represijas.» Jau iepriekš R. Ločmele-Luņova pieļāva, ka senas lietas aktualizēšana «ir saistīta ar manu politisko darbību un tas ir veids, kā izslēgt mani no tās». Viņa bija arī viena no tām, kas aktualizēja jautājumu par portāla Skola.lv neveiksmīgo darbību, kurā ieguldīti vairāki miljoni eiro valsts līdzekļu.
TV3 raidījumā Nekā personīga, kas pirmais reaģēja uz R. Ločmeles-Luņovas nonākšanu aizdomās turētās statusā, Finanšu policijas pārstāvji apliecināja, ka «izmeklēšana notikusi stingrā prokuratūras uzraudzībā un pierādījumi pret visām personām savākti pietiekami, lai lietu sūtītu uz tiesu». Nodokļu apiešanas shēmā valstij nodarītie zaudējumi ir vairāk nekā 700 000 eiro. Dažas kompānijas labprātīgi izvēlējušās izkrāptos nodokļus atmaksāt, bet R. Ločmeles-Luņovas kādreiz vadītās firmas nebija starp tām, ziņoja raidījums.
Mīti par atriebību
«Prokuratūrai nav par ko atriebties,» sacīja Ē. Kalnmeiers, atkārtojot, ka R. Ločmele-Luņova daudz palīdzējusi kā biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve. «Viņa organizēja sanāksmes kā samierinātāja starp cietušajiem un valsti, prasot no izmeklēšanas iestādēm kvalitatīvu darbu, bet tajā pašā laikā arī skaidroja cietušajiem, kā tas notiek,» sacīja ģenerālprokurors. Taču viņam nav pieņemama mītu izplatīšana par politisko izrēķināšanos.
Lēmums par lietas atdošanu Finanšu policijai pieņemts jau pagājušajā pirmdienā, par ko Ē. Kalnmeiers informējis arī Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA). Lai lūgtu Saeimai izdot kādu deputātu kriminālvajāšanai, ir jāpievieno uzziņa, kurā ir pamatoti pierādījumi par tās personas vainu, kuras imunitāti lūgts atsaukt. «Prokurors šādu uzziņu nebija gatavs sastādīt, un es ar šādu pierādījumu klāstu, kurā bija trūkumi, nebiju gatavs doties uz Saeimu, tāpēc lieta tika atdota papildu izmeklēšanai,» skaidroja Ē. Kalnmeiers. Paziņojums medijiem izplatīts dienu vēlāk, jo tajās dienās ģenerālprokurors atradās starptautiskajā konferencē Jūrmalā.
«Regīna jau ir izsmieta, sodīta un notiesāta,» uzskata Saskaņas frakcijas vadītājs J. Urbanovičs, norādot uz medijos izskanējušo informāciju. Viņaprāt, «tā ir vispārēja prakse, ka izmeklēšanas iestādes noplūdina informāciju», bet pēc tam neviens vairs necenšas analizēt, kā ir patiesībā. Medijos parādījās arī tādi ziņu virsraksti, kas radīja aizdomas par deputātes iespējamo iesaisti «3,6 miljonu eiro atmazgāšanas lietā». Ģenerālprokurors šādu informāciju uzskata par nekorektu, jo R. Ločmeles-Luņovas kādreiz pārstāvētais uzņēmums tiek turēts aizdomās par aptuveni 15 000 latu jeb 23 000 eiro izkrāpšanu. Apsardzes centrs Jaguārs bija viens no 22 shēmā iesaistītajiem uzņēmumiem, pār kuru krīt aizdomas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Šie savā starpā nesaistītie uzņēmumi slēdza līgumus ar reklāmas firmām, kas naudu pārskaitīja uz citā valstī reģistrētu kompāniju, no kuras konta izņemto skaidro naudu izmaksā patiesā labuma guvējiem Latvijā, ieturot noteiktus procentus.
R. Ločmele-Luņova neplāno pārtraukt savu politisko darbību, jo daudzi vēlētāji esot balsojuši tieši par viņu, novērtējot biedrībā Zolitūde 21.11 paveikto. Tajā viņa turpinās darboties, piedaloties arī Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēs kā uzaicinātā. Pirms ievēlēšanas Saeimā R. Ločmele-Luņova bija SIA Rīgas namu pārvaldnieks Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja un lektore Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Sabiedrības uzmanību viņa ieguva tieši ar darbību biedrībā Zolitūde 21.11. Tā apvieno Zolitūdes traģēdijā bojā gājušo tuviniekus un cietušos. Veikala Maxima sabrukšanas apstākļus vērtē arī parlamentārā izmeklēšanas komisija, kurā R. Ločmele-Luņova bija priekšsēdētāja vietniece.
Kopš 12. Saeimas pirmās sēdes nav pagājis pat pusgads, bet jau četri tajā ievēlētie deputāti ir nolikuši mandātus. Jānis Junkurs (Vienotība) to izdarīja uzreiz pēc zvēresta nodošanas, bet no šī paša saraksta ievēlētais Vjačeslavs Dombrovskis, kurš nebija Vienotības biedrs, no Saeimas aizgāja pagājušajā nedēļā. Mandātu nolika arī Nacionālās apvienības deputāts Andris Vilks, uzņemoties atbildību par deputāta ētikas pārkāpumiem publiskā vietā.