Cūcība! - ir viens no biežāk dzirdamajiem vērtējumiem Eiropas regulai, kas faktiski aizliedz tradicionālās, dabiskās kūpināšanas metodi un kuras dēļ durvis var nākties vērt ne jau tikai Rubeņiem. Trešdaļai vietējo gaļas ražotāju nāksies pārtraukt ražošanu, ja šī regula sāks darboties. Var aizklapēt restorānus un aizliegt grilu, jo izrādīsies, ka atšķirībā no hamburgera šašliks ir ļoti kaitīgs.
Protams, veselības normas te ir tikai iegansts, lai bīdītu biznesa intereses. Eiropas Savienība nav brīnišķīgu draugu klubiņš. Eiropas Savienība ir institūcija, kas tiek nepārtraukti izmantota, lai virzītu atsevišķu biznesa grupu intereses un kaitētu citu interesēm ekonomiskajā karā, kas dienu no dienas notiek Eiropas Komisijas aizkulisēs, kamēr fasādē tiek izstumtas smaidīgas sejas, kas atkārto frāzes par kopīgām interesēm, kuru parasti nav.
Tomēr nokārt degunu ir pāragri. «Uzvarējām šprotu karā, un mums ir iespējas uzvarēt arī šajā kūpinājumu karā,» ir pārliecināts Didzis Šmits, Zivrūpnieku savienības vadītājs, kurš savulaik pielika roku, lai Eiropas Savienība Latvijas šprotu dēļ mainītu regulu, pierādot, ka ir iespējams aizstāvēt savas intereses.
«Regula tiks mainīta tikai tad, ja izdosies savākt pietiekoši daudz balsu Eiropas Parlamentā, lai to potenciāli izgāztu,» atsaucoties uz šprotu precedentu, teic Šmits.
Gaļas ražotājiem ir jāgatavo argumenti. Zemkopības ministrijai jābūt gatavai darbam. Labi, ka premjere ir Laimdota Straujuma. Tomēr noteicoša būs Latvijas vēstnieku spēja panākt atbalstu soļiem, lai nogremdētu šo ES normatīvu, kas neatbilst ne Latvijas, ne tradicionālās ražošanas interesēm visā Eiropā.
Lietuva un Polija būs mūsu pusē. Būs citi, kam draud tieši tas pats, kas mums. Arī Francija un Liebritānija ir uzrunājamas. Visticamāk, ka regula ir izdzīta Vācijas interesēs, kura caur to lobē vācu pārtikas iekārtu ražotājus un, iespējams, tos pārtikas ķīmijas ražotājus, kuru dūmu garšas koncentrātus izsmidzinās uz «veselīgās» e-vielām pildītās, visām normām atbilstošās produkcijas, lai tā iegūtu kūpinājumam līdzīgu garšu.
«Pirmā valsts, kas mūs atbalstīja šprotu karā, bija Lielbritānija, un es nešaubos, ka tā mūs atbalstīs atkal,» ir pārliecināts Didzis Šmits, kurš uzsver britu pieaugušo nemieru pret negodprātīgo praksi, kad tieši Vācijas ekonomiskās intereses EK regulu formā iegūst «Eiropas interešu» raksturu.
Protams, ka globāli tas ir multinacionālo pārtikas kompāniju interesēs - pasludināt, ka pēc tradicionālām metodēm gatavota pārtika ir «bīstama» un «kaitīga», jo, ja citos segmentos mazais bizness ir sekmīgi nolikts pie malas, tad pārtikas nozarē tas vēl turas. Izeja - piespiest noteiktu pārtiku patērēt ar likumu, un šī cīņa būs ļoti asa. Tā nebeigsies ar kūpinājumiem un šprotēm. Tā tikai sākas.