Faktiski vienīgais zināmais gadījums, kad par šādu noziegumu tiek notiesāta augsta amatpersona, ir Rīgas Centra rajona tiesas 2003. gada 14. februāra spriedums, ar kuru par vainīgu atbilstoši Kriminālkodeksa (jo nodarījums veikts, kad vēl nebija spēkā Krimināllikums) 163. pantam - par nolaidību - tika atzīta Laila Medina.
Tiesa atzina viņas kā toreizējās Satiksmes ministrijas darbinieces vainu, nolaidīgi rīkojoties šajā lietā un pieļaujot, ka lūžņos tiek sagriezts zviedru uzņēmumam Swembalt AB piederošais daļēji avarējušais kuģis Rīgas ostas teritorijā. L. Medinas un citu iesaistīto amatpersonu vainas dēļ Latvija zaudēja vairāk nekā trīs miljonus dolāru.
Tiesas spriedumā bija norādīts uz to, ka L. Medina, «būdama amatpersona, izdarīja noziedzīgu nodarījumu - nolaidību -, tas ir, nevērīgi un neapzinīgi pildīja amatpersonas pienākumus, kas nodarījis būtisku kaitējumu valsts interesēm, ko aizsargā likums».
Spriedumā arī tika konstatēts: «L. Medina noziegumu izdarīja aiz neuzmanības, viņa nav paredzējusi savas bezdarbības sabiedriski bīstamo seku iestāšanās iespēju, kaut gan viņai kā Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta direktora vietniecei vajadzēja un viņa varēja tās paredzēt.»
L. Medinai tiesa piesprieda tikai 1750 latu lielu naudassodu, tomēr tā bija reāla notiesāšana par amatpersonas izdarītu kriminālnoziegumu. Taču sekas uz L. Medinas karjeru tas neatstāja: pašlaik viņa ir Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos.
Savukārt nākamajos gados mēģinājumi valsts amatpersonas kaut jel kā sodīt par nolaidības un bezdarbības dēļ valstij nodarītiem zaudējumiem kļūst aizvien negribīgāki. Raksturīgs ir LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora Modra Adlera 2010. gadā pieņemtais lēmums Parex bankas kraha lietā.
Ģenerālprokuratūra M. Adlera personā, izbeidzot kriminālprocesu par iespējamu valsts amatpersonu noziedzīgu vai nolaidīgu rīcību saistībā ar Parex bankas krahu un pārņemšanu, šīm amatpersonām pasniedz dubultdāvanu - ne tikai nesaskata to vainu, bet arī sastāda tādu kriminālprocesa izbeigšanas lēmumu, kas faktiski nevienam nav pārsūdzams.
Likumsakarīgi, ka 2006. gadā, kā rāda Tiesu informācijas sistēmas dati, pēc panta par valsts amatpersonas bezdarbību tika notiesātas 17 amatpersonas, 2010. gadā - desmit, 2012. gadā - četras un pērn - vairs tikai viena.