Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Ameriks: jautājums ir - caur kādām brillēm uz šo dzīvi skaties

Sāksim sarunu ar skaļākajiem skandāliem. Tik strauja sabiedriskā transporta biļešu cenas celšana kā tagad liek domāt, ka gribat, lai visi uz darbu brauc ar privāto auto.

Skaidrs, ka lēmums celt cenu nav populārs, mēs skaidri apzināmies, ka paldies par to neviens mums neteiks. Bet ar šo soli mēs pārgājām būtiskai robežai - biļešu cena vairs nav dotēta, tā ir atbil-stoša pašizmaksai, kas rēķināta Latvijas likumdošanā noteiktā kārtībā. Jā, biļešu cenas kāpums ir ļoti liels, salīdzinot ar to, kas bija līdz šim. Tāpēc lēmums nenāca viegli. Rīgas satiksme ir uzņēmums, kurš nodrošina savus pakalpojumus 300 kvadrātkilometru lielā teritorijā ar atbilstošu regularitāti. Apzinājāmies, ka nevaram lauzt solījumus skolēniem, pensionāriem un visām pārējām iedzīvotāju grupām, kam ir braukšanas cenas atlaides. Tas ir saistīts ar mūsu sociālo politiku - nabadzības līmenis valstī tomēr ir ļoti augsts.

Bet arī citi, kas brauc ar sabiedrisko transportu, nav nekādi bagātnieki.

Nav, un tāpēc apzinājāmies, ka vienlaikus ir arī jāpalīdz tiem, kas Rīgā sabiedrisko transportu lieto regulāri. Kardināli mainījām mēnešbiļetes cenas noteikšanas filozofiju. Tiem, kas dzīvo vai strādā Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Ogres, vēl citviet tuvākajā apkārtnē un regulāri izmanto galvaspilsētas sabiedrisko transportu, brauciena cena sanāk krietni mazāka par 1,15 eiro. Mēnešbiļešu lietotājiem tā ir ap 40-50 eirocentiem. Pilna maksa attiecināma uz tiem cilvēkiem, kuri sabiedrisko transportu lieto neregulāri, piemēram, kas vienu vai divas reizes mēnesī kādās darīšanās atbrauc uz Rīgu. Bet tad ir divas iespējas - vai nu attiecīgā pašvaldība sniedz atbalstu savam iedzīvotājam, kā to dara, piemēram, Stopiņu vai Tukuma novads, vai arī lai šos braucienus dotē valsts, jo tas saistīts ar galvaspilsētas funkciju.

Reklāmās sludināt, ka valsts nelīdz, bet vai esat ar ministriem par to runājuši?

Esam. Bet pēc Saeimas vēlēšanām tika ātri sastādīta valdība, prezidentūras dēļ - īpaši ātri apstiprināts budžets, aizmirstot jebkuras diskusijas par aktuālām tēmām.

Iepriekš bija kas solīts?

Es pats piedalījos sarunās, kur runājām par 15 miljonu atbalstu. Lielu vērību šim jautājumam veltīja Einārs Cilinskis, kad vēl bija ministrs, jo viņš ir bijis Rīgas domes deputāts, līdz ar to viņam šī problēma bija skaidra.

Sākusies diskusija par to, ka biļešu cenas noteikšana būtu jādeleģē regulatoram.

Nav problēma - atdodam šo funkciju regulatoram. Bet, manuprāt, pārsteidzīgi ir tas, ko šobrīd saka premjere Straujuma: ja atdos regulatoram, biļešu cena būšot zemāka. Domāju, ka valdības vadītāja nav pētījusi aprēķinus, bet gan ļoti lielā mērā iespaidojusies no domes opozīcijas partijas Vienotības atsevišķu politiķu emocionālajiem izsaucieniem.

Arī Valsts kontroles pārmetumi subjektīvi?

Mēs tos apstrīdam, taču, pat ja mēs pieņemtu visus tos pārmetumus, kas nāk no Valsts kontroles, sabiedriskā transporta pašizmaksa būtu tikai par diviem eirocentiem mazāka. Valsts kontroles lielākie iebildumi ir par dīzeļdegvielas iegādes iepirkuma procedūru, kas tai šķiet nepareiza. Bet degviela taču tāpat būtu jāpērk, cenas tai ir fiksētas!

Vēlreiz atkārtošu: mēs šodien esam nonākuši tajā punktā, ka biļetes cena atbilst brauciena izmaksām.

Tad kāpēc vēl saglabājusies uzņēmuma dotācija no budžeta?

Pašvaldība sedz tikai to biļešu cenas daļu, kas netiek iekasēta no atbalstāmo pasažieru grupām - pensionāriem, skolniekiem un tā tālāk.

Šobrīd kārtējais skandāls par mazgāšanas līdzekļa iepirkumu transporta mazgāšanai. Vai Rīgas satiksmes darbība tiek pietiekami uzraudzīta?

Tas ir ļoti liels uzņēmums, un vienmēr būs tā, ka nepieciešama papildu kontrole. Par nanotehnoloģijām mazgāšanas līdzeklī es gribu pateikt vienu: šis ir ļoti principiāls jautājums, tāpēc (tā kā Nils Ušakovs patlaban ir atvaļinājumā un es pildu arī mēra funkcijas) es uzdevu izveidot izmeklēšanas komisiju, kurai divu nedēļu laikā jāsniedz atzinums par divām lietām: vai iepirkums veikts tiesiski un, ja tā, vai tas materiāls, kuru piegādāja - to taču ieveda noliktavās, kāds ar parakstu to apliecināja -, ir atbilstošs iepirkuma nosacījumiem pēc kvalitātes un pēc apjoma. Ļoti labi, ka to tagad izmeklēs arī policija (jo pirms tam izmeklēšanu atteica gan policijā, gan KNAB) - mums svarīgi, lai tiktu sniegta skaidra atbilde par to, kas ir noticis.

Vēl viena skaļa tēma: pašvaldības budžets. Bija liels uzkrājums, nu tas ir noēsts.

Rīgas pirmais un galvenais uzdevums ir veikt visas tās funkcijas, kas ar likumu ir uzdotas pašvaldībām. Sākot ar ielu apgaismošanu, beidzot ar sociālajām programmām.

Varēsiet arī pēc pāris gadiem, ja nauda izsīkst?

Es paskaidrošu. Mēs šodien visas šīs funkcijas veicam, mums vēl paliek pāri apmēram 13% no nodokļu ieņēmumiem, kas ienāk Rīgas budžetā. Tātad mums paliek nauda, lai izpildītu arī tos politiskos lēmumus, kas saistīti ar transporta atlaidēm pensionāriem, skolēniem un citām iedzīvotāju grupām. Tas, ko mēs darījām ar šo iepriekšējā perioda uzkrājumu - nevis turējām kontos, bet izmantojām skolu un bērnudārzu kapitālajiem remontiem, kuros pēdējos četros gados ieguldīti apmēram simt miljonu eiro. Ko mēs no tā ieguvām? Radījām darbvietas, sakārtojām savu īpašumu, tādējādi arī motivējām cilvēkus palikt, neaizbraukt - ja rīdzinieki redz, ka viņu bērni var skoloties atbilstošas kvalitātes skolās un viņiem ir pieejami labi bērnudārzi, tas ir vēl viens arguments nebraukt prom no Latvijas. Un vēl kas būtiski - caur nodokļiem liela daļa šīs naudas atgriežas Rīgas domes budžetā. Tajā pašā laikā, ja es saku, ka Rīgas domes budžets ir pašpietiekams, tas nozīmē, ka visām funkcijām, ko pildām, naudas mums pietiek. Ja vajadzēs vēl kādām vajadzībām, piemēram, Valsts mākslas muzeja remontam, un mums tagad plānā ir VEF Kultūras pils remonts, nav nekādu problēmu paņemt kredītu. Tā tagad ņemsim no Valsts kases (un mums ir zināms, ka Valsts kase dos) 12 miljonu kredītu, lai šo naudu šogad ieguldītu skolu un bērnudārzu remontā. Saprotiet, tā nauda nekur netiek pazaudēta - to ieguldām. Mēs katrs savām acīm varam redzēt, kā Rīga mainījusies - izremontētas skolas, bērnudārzi, labiekārtoti parki, sakārtotas atpūtas vietas paralēli tam, ka tiek pildītas arī pašvaldības pamatfunkcijas.

Kāpēc tad visu laiku izpelnāties kritiku? Labi, tas ir katras opozīcijas garā, taču kritizē ne tikai tā.

Tā ir bijis vienmēr, it īpaši Rīgā, kas apjoma ziņā ir puse no valsts, ka opozīcija ir tendēta skandēt, ka viss ir slikts. Tie paši Vienotības pārstāvji, es esmu kopā ar viņiem strādājis - kad paši pie varas, viss ir labi, kad nonāk opozīcijā - slikti. Jautājums ir: caur kādām brillēm uz šo dzīvi skaties. Loģiski, ka Vienotības deputāti tagad visu skata caur melnām brillēm.

Es nesaku, ka kritika nav jāņem vērā. Mēs ļoti uzmanīgi to vērtējam. Bet, kas attiecas uz pārmetumiem par kāda uzņēmuma budžeta necaurskatāmību, tas atkal ir subjektīvi. Tikpat labi Saeimas opozīcijas deputāti varētu prasīt detalizēti izstudēt, piemēram, Latvijas dzelzceļa vai Latvenergo budžetu. Tas būtu tas pats. Jo likums nosaka, ka par uzņēmumu atbild valde, visi pārskati pieejami publiski, bet tad, kad ir diskusija par atsevišķu uzņēmumu ķidāšanu, galvenais taču ir saceltais troksnis, vai ne tā?

Ir noslēdzies gads, kurā Rīga bija viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām. Cik ilgtspējīgi būs ieguvumi no šī statusa?

Bez šaubām, kultūras galvaspilsētas statuss nav kā olimpiskās spēles, kas pēc trim nedēļām beidzas un visi aizbrauc. Tas tomēr ir process, kurā Eiropai, pasaulei tiek stāstīts par mūsu kultūras sasniegumiem, par to, kas mēs esam. Tas ir ļoti nopietns pasaules mēroga mārketinga pasākumu kopums. Ja to salīdzina ar eksāmenu, es uzskatu, ka mēs to esam veiksmīgi nokārtojuši. Milzīgu darbu ieguldīja gan radošā komanda, gan atbalstītāji, kas piedalījās dažādu pasākumu organizēšanā. Tas apliecināja, ka mums ir ko pasaulei parādīt. Un tūristu skaita pieaugums ir viens no veiksmes rādītājiem.

Kultūras vektors šobrīd Rīgas un visas valsts kopumā mārketingam ir ļoti svarīgs. To var īstenot tikai ar privātā sektora atbalstu. Spilgts piemērs ir ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonda līgums par Laikmetīgās mākslas muzeja izveidi. Tā ir fundamentāli jauna pieeja situācijām, kuras citādi nav iespējams risināt. Arī Rīga šo mecenātu atbalstu jūt daudzos kultūras projektos, un liels paldies viņiem par sadarbību. Mēs to ļoti augstu novērtējam. Rīgas pašvaldība, Kultūras ministrija kā valsts pārstāve un privātie atbalstītāji ir trīs balsti, kas nodrošina kultūras dzīves un attīstības stabilitāti. Es domāju, ka Rīgā tas ir ļoti veiksmīgi guvis apstiprinājumu.

Pašvaldība noskaņota aizvien vairāk piesaistīt kultūras mecenātus?

Noteikti! Teterevu fonds vairāk licis akcentu uz vides objektiem, ir citas iniciatīvas, kuras saistītas ar muzeju veidošanu, piemēram, saules vai dzintara muzejs. Ir interese par kultūras procesu veicināšanu apkaimēs - mēs esam raduši, ka Rīgā viss notiek centrā, bet saprotam, ka galvaspilsēta ir liela un svarīgi, lai aktīva kultūras dzīve ir arī apkaimēs. Vai tas ir Kalnciema kvartāls vai Vecmīlgrāvis ar atjaunoto Kultūras pili Ziemeļblāzma. Šajā jomā vēl ir plašas attīstības iespējas - nav bijis iespējas kultūras centru veidot Ziepniekkalnā, arī Ķengaragā. Mērķis ir izveidot četrus kultūras centrus ārpus centra - Pārdaugavā ir Imantas kultūras nams, Ziemeļblāzma nesen savesta kārtībā, tagad plāns atjaunot VEF Kultūras pili, rindas kārtībā Latgales priekšpilsēta, kur vairāk iedzīvotāju nekā Daugavpilī.

Ja iesākām par sadarbību - kāda tā ir ar Pierīgas pašvaldībām? Kā riteņbraucējs zinu konkrētu piemēru: veloceliņš uz Jūrmalu - Rīga savu posmu sakopj, arī Jūrmala, savukārt Babītes pašvaldības daļa visbiežāk šķiet pamesta, kaut objekts viens. Tāpat par sabiedrisko transportu ir dzirdētas problēmas.

Jau pieminētajai Rīgas satiksmei ir, šķiet, 27 maršruti, kas iziet ārpus Rīgas. No tiem valsts palīdz dotēt tikai sešus.

Pārējie arī noteikti dotējami. Attiecīgās pašvaldības, kurp tie ved, neiesaistās atbalstā?

Nē.

Cilvēki strādā Rīgā, dzīvo Pierīgā, tur arī maksā nodokļus. Attiecīgās pašvaldības nevar sūdzēties par naudas trūkumu.

Diskusijas bijušas, bet katram savi budžeti, un sarunas visu laiku nonāk pie: lūdzu, lūdzu, neslēdziet to maršrutu, lai tas autobuss iet arī turpmāk.

Bet, kas attiecas uz veloceliņu, cerams, ka šo interviju izlasīs Babītes novada pašvaldības vadītājs Ences kungs un saņemsies, turpmāk parūpēsies par kopīgo veloceliņu. Domāju, ka šogad atrisināsim problēmu Garkalnes pusē, kur veloceliņi nav savienoti.

Vēl sadarbība ar Pierīgas pašvaldībām veidojas saistībā ar tajās esošajiem Rīgas īpašumiem. Rīgai citās pašvaldībās pieder uzņēmuma Rīgas meži apsaimniekoti īpašumi divu Rīgu platībā. Tostarp Ogrē, Ikšķilē, kur Zilie kalni, tāpat Jūrmalā ap 800 ha platības pie Lielupes, kur Vārnukrogs.

Kā tas nākas, ka pašvaldībai ir īpašumi citā pašvaldībā?

Tas tā ir vēsturiski, pirmie īpašumi jau kopš bīskapa Alberta laikiem.

Bieži aktualizēts jautājums, vai pašvaldības nepārspīlē ar savu saimniecisko darbību, proti, vai neuzņemas funkcijas, kas būtu veicamas privātuzņēmējiem.

Mums pašvaldības ir ļoti dažādas gan pēc teritorijas izmēra, gan cilvēku skaita. Līdz ar to ir grūti skaidri definēt kritērijus pašvaldību uzņēmumu dibināšanas vai darbības lietderībai. Lielā mērā tas ir saistīts ar iedzīvotājiem būtisku funkciju nodrošināšanu. Rīgas gadījumā tas ir Rīgas ūdens, Rīgas siltums, Rīgas namu pārvaldnieks (kaut šajā jomā ir arī privātie uzņēmumi). Rīgas meži būtībā ir kā Rīgas namu pārvaldnieks ārpus administratīvās teritorijas - mums ir īpašumi, esam privāto tiesību subjekts, maksājam visus nodokļus. Skaidrs, ka īpašniekam ir jāpilnvaro kāds, kurš kopj un uzrauga šo īpašumu.

Par pārējām jomām mazāk, bet par Rīgas ūdens sākto dzeramā ūdens arī pudelēs pārdošanas biznesu bija plaša ažiotāža.

Redziet, kur tās pudeles uz galda stāv (norāda). Uzņēmums strādā veiksmīgi - ūdens izturējis visdažādākos kvalitātes testus, veikalos ir nopērkams. To sāka ražot, lai Rīgas ūdenim būtu papildu līdzekļi ūdensvadu un komunikāciju tīkla atjaunošanai, uzlabošanai. Jo visas izmaksas nevar iekļaut tarifā.

Šoziem ļoti daudz bedru pilsētas ielās. Pavasarī atkal būs lielā ielāpu likšana.

Šajā jomā iet smagi. Jo lielākais ielu ienaidnieks ir temperatūra robežās starp +1 un -1 grādu, kas šogad ir visu laiku. Ūdenim sasalstot, atkūstot un atkal sasalstot, asfaltā veidojas ļoti daudzas mikroplaisas, tās ātri palielinās, un ceļa segums izdrūp. Rēķināmies, ka pavasarī būs jāveic daudzi, nosacīti runājot, avārijas darbi.

Lieli remonta darbi arī paredzami?

Iecerēts savest kārtībā pilsētas centra ielas. Ielu saraksts ir liels, pārbūve plānota arī K. Barona ielā; kā vienu no iespējām izskatām velojoslas izveidi šajā ielā. Daudzviet remonti saistīti ar lietusūdens kolektoru pārbūvi, lai nav applūšanas riska.

Lietusūdens notekas Rīgā ir uz brauktuves tādā kā padziļinājumā, parasti aizdambējušās, virs tām veidojas peļķes, kur iebraucot auto pamatīgi apšļaksta gan gājējus, gan ēku fasādes. Varbūt laiks šīs notekas veidot tīrāmas, turklāt zem ietves apmales, kā tas ir daudzviet citur pasaulē?

Mēs esam izstudējuši kaimiņvalstu pieredzi, kurās bijusi līdzīga situācija. Tehnoloģijas, kas lietotas sešdesmitajos gados Rīgā izbūvējot lietusūdens kanalizācijas sistēmu, ir pamatīgi novecojušas. Lai to savestu kārtībā, jārok vaļā kolektori, jātīra vai jāmaina visi cauruļvadi. Tas izmaksātu ap 200 miljoniem eiro. Salīdzinājumam ar to Rīgas domes budžeta ieņēmumi ir 740 miljonu eiro. Turklāt katras ielas pārbūve ir saistīta ar transporta ierobežojumiem.

Skaidrs, ka visu Rīgu vienlaikus pārrakt nevar, un arī cipars šķiet milzīgs. Bet var taču iet soli pa solim?

Jā, es piekrītu. Un tajās vietās, kur ielas pārbūvētas, viss ir labi. Tostarp iekšpagalmos. Bet nav vienas receptes, kā visas problēmas atrisināt. Ir daudzas vietas, kur nepieciešami specifiski moderni tehnoloģiskie risinājumi, mēs esam gatavi uzklausīt attiecīgo jomu ekspertus, ja tie zina, kā darīt labāk.

Pieminējāt velojoslas. Ir skaidrība, kur vēl tās tiks izveidotas?

Turpināsim velojoslu projektu. Virkne velojoslu tiks veidota, lai savienotu esošo veloinfrastruktūru. Jau pieminēju, ka iespējama velojoslas izveide K. Barona ielā - tās kopējās rekonstrukcijas ietvaros. Bet par to vēl notiek diskusijas.

Plāns ir turpināt veloceliņa izbūvi uz Vecāķiem, tie ir vēl 4,5 kilometri papildus esošajam. Turpināsim arī veloceliņa izbūvi Ķengaraga virzienā.

Trešā lieta, kas ir svarīga, - turpināsim velonovietņu programmu. Lai tādas ir pie visām pašvaldības sabiedriskajām ēkām, kur nepieciešams. Tāpat arī pie autostāvvietām.

Un pie dzelzceļa stacijām?

Par to arī notiek sarunas. Un lai ir ne tikai centrā, bet arī pie citām stacijām, kas ir Rīgas teritorijā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Andris Ameriks

Dzimis 1961. gada
5. martā Jūrmalā
Ieguvis augstāko izglītību RTU Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātē kā inženieris sistēmtehniķis un LVU Ekonomikas fakultātē - tautsaimniecības plānošanas speciālists, ekonomists
Bijis 5. un 6. Saeimas deputāts; 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs
Rīgas domes deputāts kopš 2001. gada; kopš 2010. gada - Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks
Politiskā pieredze: augstākie amati komjaunatnes organizācijā Latvijā, TSP, DPS, LDP, LPP, LPP/LC. Šobrīd - partijas Gods kalpot Rīgai valdes priekšsēdētājs

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?