Cēres atradnes kopējā platība ir 93,3 hektāri, tās izpētītie krājumi - 12 866 279 kubikmetri smilts un grants; var izmantot betona ražošanā, ceļu būvē un remontā. Grants karjers te bijis arī padomju laikos, bet pagājušā gadsimta beigās tā izstrādes apjomi sarukuši. Pirms astoņiem gadiem licences smilts un grants ieguvei tika izsniegtas trim uzņēmumiem, un 2008. gadā kopējais izvestās smilts un grants daudzums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ievērojami palielinājās - 443 tūkstoši kubikmetru. Tagad arvien pieaugošā karjera izstrādes apjoma dēļ vietējie iedzīvotāji sūdzas par neciešamiem apstākļiem.
Izsit logus un vējstiklus
Grants karjeru izstrāde Cērē aizsākusies pagājušā gadsimta 70. gados, tolaik tos izstrādājusi Valsts ceļu pārvalde, lai nodrošinātu resursus ceļu uzturēšanai toreizējā Tukuma rajona teritorijā. Izstrāde notikusi divos karjeros, kuru kopējā platība bija aptuveni 40 hektāru.
Vietējie vecāka gadagājuma ļaudis atceras - bijuši gadījumi, kad šķembas, ko ar riteņiem met pa ceļu braucošās smagās mašīnas, trāpījušas dzīvojamo māju logos. Pirmais konflikts starp vietējiem iedzīvotājiem un grants karjeru izstrādātājiem radies jau tolaik, taču tas risināts, izbūvējot 8,9 kilometrus garu grantētu apvedceļu no karjera līdz Ventspils šosejai, lai mašīnām ar grants kravām nebūtu jāšķērso Cēres centrs.
Ar gadiem palielinājies gan Cēres karjera īpašnieku, gan izstrādātāju skaits, palielinājušies arī izstrādes apjomi. Kā atzīst tie Cēres iedzīvotāji, kuri ikdienā pa ceļu līdz Ventspils šosejai pārvietojas ar personisko automašīnu, vasarā smagās mašīnas saceļot tādus putekļus, ka pretī braucošajam autovadītājam redzamība zūd pilnībā un līdz ar to - arī kontrole pār saviem spēkratiem. Ne mazāk apdraudēti uz putekļainajiem ceļiem esot riteņbraucēji un kājāmgājēji. Grants ceļa dēļ, pa kuru smagās automašīnas mēdzot traukties, arī pārsniedzot atļauto ātrumu, vieglajiem auto vējstikli esot jāmaina ik pēc gada. Situāciju, kad garāmbraucošā grants mašīna ar ceļa seguma šķembām izsit vējstiklu, pie sava auto stūres piedzīvojis arī Kandavas novada domes priekšsēdētājs Normunds Štoferts.
«Lielākā kļūda tika pieļauta privatizācijas laikā - uzskatu, ka zemes dzīļu bagātības vajadzēja saglabāt kā valsts īpašumu,» uzsver N. Štoferts. Privatizācijas gaitā tikuši privatizēti arī Cērē jau esošie karjeri. N. Štoferts pauž neapmierinātību: «Šos mūsu zemes dzīļu resursus - smiltis un granti - izmanto visas valsts vajadzībām, arī ārpus mūsu novada robežām. Vai tāpēc vien valsts nevarētu sakārtot 8,9 kilometrus garo ceļa posmu līdz Ventspils šosejai?» Satiksmes ministrijā uzlabojumus līdz 2020. gadam šajā ceļa posmā gan nesola.
Risinājumus vēl meklē
Lai risinātu putekļainā ceļa problēmu Cēres pagastā, ceļu uzturētājs - Latvijas valsts ceļi - jau iepriekš vasarās ceļa virskārtu apstrādāja ar speciālu emulsiju. «Tomēr tas neglābj situāciju, jo šī metode ir iedarbīga tikai pāris mēnešu. Turklāt, ja uznāk lietus, efekts ir pretējs - automašīnas pārklājas ar lipīgu substanci, ko nav iespējams nomazgāt,» skaidro N. Štoferts. Cēres pagasta iedzīvotāji pat ironizējot - šīs ceļu atputekļošanas metodes dēļ cērenieku mašīnas Kandavā uzreiz varot pazīt.
Šogad N. Štoferts ticies ar Latvijas valsts ceļu vadību un Polijas uzņēmējiem - tika pārrunātas iespējas izmantot jaunas tehnoloģijas ceļu pamatnes stabilizācijai. «Poļu uzņēmēji piedāvā ceļa segumā līdz 40 centimetru dziļumā iefrēzēt uz cementa un polimēra bāzes veidotu masu. To noveltņojot, ceļa segums pārvēršas betonam līdzīgā virsmā, kurai virsū var bērt, piemēram, asfaltbetona segumu vienā kārtā,» skaidro N. Štoferts. Polijā šī tehnoloģija bieži tiekot praktizēta, tomēr jautājums par tās izmantošanu Cērē vēl nav izlemts. «Grants ceļu segums dilst par vienu centimetru gadā. Aprēķinot, cik gadu jau tiek izmantots Cēres apvedceļš, ir skaidrs, ka ceļš jau ir nodilis, un tas redzams arī dabā. Kā kompromiss pašvaldībai tika piedāvāts ņemt kredītu, apgūt kādu Eiropas struktūrfondu un šo ceļa posmu asfaltēt pašiem, taču ar mūsu mazo budžetu tas nav iespējams,» uzsver Kandavas novada domes priekšsēdētājs.
Var vienkārši norakt
«Grants atradnes ir mūsu pagasta bagātība, taču pagastam no tā nav nekāda labuma. Mums, vietējiem iedzīvotājiem, nekad nebija ienācis prātā, ka mūs var vienkārši norakt. 90. gados divi karjeri te bija un pašvaldības ceļi tika normāli uzturēti. Viss mainījās, kad grants karjeros sāka saimniekot privātīpašnieki,» situāciju raksturo Cēres pagasta pārvaldes vadītāja Maija Jēce. Tagad Cēres pagastā privātmāju saimnieku ikdienu regulē vējš un rosība karjeros - ja vējš pūš no karjeru puses, veļu žāvēt laukā nedrīkst. Mājlopus vest ganībās nevar - zāle esot zaļa tikai agri pavasarī, kad vēl nav intensīvu putekļu. Ķiršus un upenes cilvēki vairs neaudzē, jo tos pārklāj putekļu kārta. Izstrādājot grants karjeru, samazinās arī gruntsūdens līmenis un akās pazūd ūdens.
Cēres pagastā, kurš ir 47 kvadrātkilometrus plašs, dzīvo aptuveni 600 iedzīvotāju. Vairākas ģimenes savus īpašumus karjeru tuvumā pārdevušas. «Dažs labs savu zemīti pārdeva par smiekla naudu - par automašīnas cenu. Tie uzņēmēji, kas zināja, ka te ir zemes dzīļu bagātības, zemi uzpirka un sāka veidot privātos karjerus,» stāsta M. Jēce.
Drīzumā karjeru izstrādes apjoms tikai pieaugs, jo tiek veidots vēl viens - piektais karjers. «Pašlaik lielākās bažas raisa SIA Rūdolfi, kas saņēma atļauju derīgā izrakteņa ieguvei jaunā vietā, taču neievēro pašvaldības noteiktās prasības. Jaunā karjera īpašniekam bija jāierīko dziļurbumi, lai divu tuvumā esošo māju īpašniekiem nodrošinātu dzeramā ūdens ieguvi, un jāizbūvē nepilnu kilometru garš pievadceļš, pa kuru izvest izstrādāto materiālu. Tikai tad, kad izpildīti šie noteikumi, var sākt karjera izstrādi,» stāsta N. Štoferts. Un turpina: «Dziļurbumi joprojām nav ierīkoti. Pērn pievadceļš gan tika nodots ekspluatācijā, tomēr tas ir bīstams - tik šaurs, ka divām smagajām automašīnām uz tā samainīties ir teju neiespējami, bet pa šo ceļu katru dienu uz Cēres pamatskolu skolas autobuss ved bērnus! Pašlaik (ar Kandavas novada domes priekšsēdētāju N. Štofertu Cērē pie jaunā karjera Rūdolfi teritorijas tiekamies aprīļa pēdējās dienās - red.) ir acīmredzams, ka karjerā jau tiek veikta izstrāde. Mums tiek norādīts, ka no savā teritorijā esošajiem dabas resursiem gūstam lielu labumu, taču vienīgais, ko saņemam, ir dabas resursu nodoklis. Pērn tas bija nepilni četri tūkstoši eiro. Par to mēs pat nevaram ziemas periodā Cēres pagastā uzturēt ceļus. Iedzīvotājiem no šiem dabas resursiem vajadzētu gūt kādu labumu, taču ir tikai problēmas. Tāpēc ir jānodrošina mehānisms, kā vietējiem iedzīvotājiem kompensēt sagādātās neērtības, lai nepasliktinātu viņu dzīves kvalitāti.»
Atbildīga arī pašvaldība
Pēc Valsts vides dienesta (VVD) Licenču daļā esošās informācijas, Cēres atradnē licences ieguvei izsniegtas uzņēmumiem SIA Haut un SIA Euro Skandi Auto, kā arī SIA Strabag un SIA Kubs E. Iepriekšminētajai SIA Rūdolfi izsniegta atradnes pase un limits bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei atradnē ar tādu pašu nosaukumu Rūdolfi, kura atrodas netālu no valsts nozīmes atradnes Cēre. Bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju SIA Rūdolfi izsniegusi Kandavas novada dome. Iegūt smilti un granti tur paredz arī pašvaldības teritorijas plānojums - tas ir pamatdokuments, uz kura balstoties tiek pieņemti lēmumi par uzņēmumu darbību noteiktā vietā, tai skaitā arī to uzņēmumu, kas iegūst derīgos izrakteņus.
Dabas resursu izmantošanas valsts kontrole ir viena no Valsts vides dienesta funkcijām. VVD reģionālās vides pārvaldes katru gadu veic gan plānveida derīgo izrakteņu ieguves vietu pārbaudes, gan iepriekš - izlases kārtā, par tām nebrīdinot komersantus. Kontrolē tiek pārbaudīta visa dokumentācija, kas saistīta ar zemes dzīļu izmantošanas darbiem.
Saskaņā ar likumu Par vides aizsardzību un Par piesārņojumu normām, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par integrētu piesārņojuma novēršanu un kontroli, vides aizsardzības kontroles kārtība ideoloģiski ir mainīta no totālas valsts kontroles principa uz operatora pašmonitoringa un paškontroles principu. «Uzskatām, ka tikpat atbildīgai jābūt arī pašvaldībai, lemjot par plānojumā iekļauto teritorijas zonējumu un teritorijas atļauto (plānoto) pamatizmantošanu un papildizmantošanas iespējām. Uzņēmumu izveidošanai jānotiek saskaņā ar teritoriju plānojumiem, ņemot vērā reālo,†jau esošo apbūvi un plānotā uzņēmuma darbības specifiku. Tādējādi tiek panākts, ka uzņēmējdarbība netraucē iedzīvotājiem - un otrādi. Teritorijas plānojuma izstrādē nepieciešams līdzdarboties arī iedzīvotājiem. Tieši plānojuma izstrādes stadijā pašvaldībai ir jāpanāk vienošanās ar saviem iedzīvotājiem, izvērtējot un nosakot teritorijas, kurās atļaut rūpnieciskās darbības,» Dienai skaidroja Valsts vides dienestā.
VVD inspektori norāda arī uz labajiem uzņēmējdarbības piemēriem karjeru izstrādes procesā. Piemēram, Ogresgala pagastā uzņēmējs rūpējas par ceļa seguma laistīšanu vasarā sausā laikā, tādējādi mazinot iespējamo gaisa piesārņojumu ar putekļiem, savukārt Ikšķiles novadā karjeru izstrādātājs nodrošinājis šosejas piebraucamā ceļa asfaltēšanu, lai novērstu, ka uz šosejas tiek sanesti dubļi.