Teikšu atklāti, kad vairāk nekā pirms gada Viesturs Koziols mani uzaicināja darbā Dienā, skatījos uz to diezgan skeptiski, jo biju nobažījies gan par finanšu rezultātiem, gan par baumām, kas bija izskanējušas. Bet, kad atnācu, iepazinos ar komandu un redzēju, ka pēdējos trīs gadus zaudējumi ir strauji samazinājušies - un pagājušo gadu mēs esam nostrādājuši ar pozitīviem ieņēmumiem pirms nodokļiem, procentu maksājumiem un amortizācijas -, tad sapratu, ka patiesībā tas ir tikai laika jautājums, kad Dienas koncerns būs finansiāli veiksmīgs un neapšaubāmi visietekmīgākais Baltijā.
Cik liela ir jūsu pieredze, lai vadītu tieši mediju koncernu?
Lai runātu par pieredzi, man laikam ir jāsāk stāstīt no pašiem sākumiem - kā mana pieredze ir veidojusies un kāpēc es esmu šeit nokļuvis. Pirmais tomēr bija mans septiņu gadu darbs «lielajā četriniekā» (tā mēdz dēvēt četras pasaulē lielākās audita un finanšu konsultāciju firmas Deloitte, Ernst & Young, KPMG, PricewaterhouseCoopers). Proti, Deloitte & Touche, kur guvu pieredzi, strādājot septiņās valstīs un vadot arī korporatīvo finanšu nodaļu Latvijā, kas apkalpoja gan Baltijas uzņēmumus, gan uzņēmumus citās pasaules valstīs. Tas arī veidoja manu bāzi - gan zināšanās uzņēmējdarbībā, gan dažādās nozarēs, gan ģeogrāfijā. Pēc šiem septiņiem gadiem viens no maniem klientiem piedāvāja man valdes locekļa un finanšu direktora amatu - tā bija Ventspils nafta. Tur es pierādīju savas zināšanas praksē un apgāzu teoriju, ka konsultants ir cilvēks, kurš pat neko īsti izdarīt nevar, par ko īpaši esmu lepns. Manā laikā Ventspils nafta strādāja ar visaugstāko peļņu un saviem akcionāriem Rīgas Fondu biržā izmaksāja vienu no lielākajām summām, kāda jebkad tur ir izmaksāta.
Kur Ventspils nafta, tur vienmēr tiek minēts Ventspils mēra Aivara Lemberga vārds. Cik lielā mērā jūsu ceļi ir krustojušies?
Šeit jāmin tas, ka esmu profesionāls vadītājs ar savu iepriekšējo pieredzi. Un patiesība ir tāda, ka jebkāds neformāls sakars ar kādu cilvēku - vai tas ir Aivars Lembergs vai kāds cits - apdraudētu manu karjeru. Realitāte ir tāda, ka man nav nekāda sakara ar Aivaru Lembergu.
Ap Dienu ik pa laikam izskan dažādas baumas. Viena no tām ir, ka Diena varētu iznākt trīs reizes nedēļā, nevis piecas kā līdz šim. Vai tas atbilst patiesībai?
Jā, baumas par Dienu ir lieta, kas patiesībā mani uztrauc. Tās ir kļuvušas jau par Latvijas informācijas telpas ikdienu, ko manā skatījumā izplata cilvēki ar zemu pašvērtējumu, kas mēģina graut mūsu reputāciju. Bēdīgāk par to ir tikai tas, ka tie ir atbrīvotie Dienas darbinieki. Kas attiecas uz trīs dienu iznākšanu vai jebkurām citām baumām, es tomēr aicinātu mūsu lasītājus un Diena TV skatītājus tomēr ieklausīties tajā, ko mēs sakām, jo mēs laikam labāk zinām, ko mēs darīsim, nevis mūsu konkurenti, kas par mums izplata baumas.
Un tomēr - par to iznākšanu trīs dienas nedēļā.
Šodienas dienaskārtībā jautājuma par iznākšanu trīs dienas nedēļā nav. Ja mūsu lasītājs mums teiks, ka grib mūs lasīt trīs reizes nedēļā, tad iespējams, ka mēs par to domāsim.
Vai izmaiņas valdē un jūsu kļūšana par uzņēmuma vadītāju var skart redakciju?
Patiesībā esmu ļoti priecīgs un pārliecināts par jauno valdi, jo tas ir tas pamats, kas - kopā ar a/s Diena kolektīvu - veidos mūsu koncerna izaugsmi nākotnē. Šeit ir koncentrēta ievērojama pieredze gan finanšu zināšanās, gan medijos, gan tirgus zinībās. Par baumām es jau izteicos, bet par izmaiņām redakcijā, kas ir izskanējušas gan par Andreju Panteļējevu, gan par jums, es gribu piebilst divas lietas. Pirmā ir tā, ka es uzskatu, ka Andrejs Panteļējevs ir ievērojami uzlabojis mūsu Komentētāju nodaļas darbu. Viņš ir ļoti pieredzējis un profesionāls cilvēks, kas ir pievienojis vērtību mūsu avīzei kopumā. Es arī uzskatu, ka mūsu sadarbība un attiecības ir izveidojušās ļoti veiksmīgi - šis bija jautājums par jūsu atlaišanu. Tāpēc šāda jautājuma dienaskārtībā nav un vispār nevar būt. Gluži pretēji - gribētu jūs uzslavēt par to darbu, ko esat ieguldījuši avīzes modernizācijā, jaunu rubriku izveidošanā, par ko mēs, protams, esam apbalvoti ar pieaugušu abonentu bāzi un neizsīkstošu mazumtirdzniecības bāzi.
Kādu jūs redzat mediju tirgus perspektīvu Latvijā, ņemot vērā arī tuvākajā laikā briestošās izmaiņas - vienota sabiedriskā medija izveidošanu, LNT un TV3 apvienošanos?
Mediju tirgus Latvijā nav vienkāršs. Mums kā uzņēmumam ar 1000 darbiniekiem, kas ir viens no vadošajiem mediju uzņēmumiem Latvijā, arī ir jādiktē tie noteikumi, pēc kuriem mediju tirgum ir jāattīstās. Mūsu stratēģija un mans mērķis, vadot a/s Diena koncernu, ir apkopot vistalantīgākos cilvēkus industrijā mūsu koncernā, lai mēs būtu tie, kas nosaka mediju dienaskārtību. Šodien dažkārt notiek tā, ka katrs mēģina vilkt deķi uz savu pusi, bet nav kopēja virziena. Es domāju, ka mēs varam to mainīt, jo esam vislabākie.
Latvijas Republikas likumdošanā nostiprināts jēdziens ir redakcionāla brīvība. Kā jūs to saprotat, cik brīvai ir jābūt redakcijai?
Mana izpratne par likumu neatšķiras no jūsu. Kas attiecas uz ikdienas darbu, svarīgākais ir tas, ko grib lasīt mūsu lasītājs - tā ir prioritāte numur viens, jo viņš ir mūsu pavēlnieks. Kas attiecas uz nošķirtību starp administratīvo bloku un redakcijas bloku - tās nevar nebūt. Šie cilvēki jau pašā sākumā ir ar dažādu domāšanu. Administrācija rūpējas par to, lai mēs varētu veiksmīgi pelnīt. Lai tie paši jūsu pieminētie akcionāri gūtu adekvātu atdevi. Savukārt redakcija rūpējas par to, lai mūsu lasītājs gūtu kvalitatīvu atspoguļojumu notikumiem gan Latvijā, gan ārpus tās.
Kas ir Dienas akcionāri?
Tie, kas man piedāvāja valdes priekšsēdētāja amatu un kas ir pārstāvēti mūsu uzņēmuma padomē. A/s Diena akcionārs ir Rīgas Tirdzniecības osta.