Mazumtirdzniecības apgrozījuma izaugsme ir viens no būtiskākajiem iedzīvotāju labklājības rādītājiem, un šī gada nogalē tā būs atkarīga gan no tendencēm darba tirgū - bezdarba līmeņa un iedzīvotāju ienākumu svārstībām -, gan no apkures sezonas rēķiniem, uzsver ekonomikas eksperti.
Mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma temps 2012. gada 3. ceturksnī bijis par 9,1% lielāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, izklāsta Ekonomikas ministrijas (EM) Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas eksperte Vita Skuja.
Lielāko mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu šogad nodrošinājuši nepārtikas preču pirkumi. Pārtikas preces iedzīvotāji pirkuši tikai nedaudz vairāk nekā pērn, savukārt nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums audzis ievērojami, stāsta V. Skuja un uzsver, ka pircēji aizrautīgi iegādājušies apavus, apģērbu, datorus, programmatūras un telekomunikāciju iekārtas. Tam piekrīt arī Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna, norādot, ka datoru, audio un video ierīču apgrozījuma kāpums šogad «intensīvi tupinājās».
Prognozējams, ka šī gada pēdējos trijos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums būs līdzīgs kā iepriekš, pieļauj V. Skuja. L. Strašuna to apšauba, uzsverot: «Var redzēt, ka mazumtirdzniecības gada izaugsme pēdējos mēnešos sāk lēnām bremzēties.»
Interesanti, ka iedzīvotāji aizvien mazāk plāno lielus pirkumus, un «tas varētu norādīt, ka tā sauktā «atliktā patēriņa efekts» jeb tēriņi par krīzes laikā atliktiem pirkumiem samazinās un vairs nebalstīs mazumtirdzniecības izaugsmi», uzskata L. Strašuna. Lielu iespaidu uz iedzīvotāju tēriņu iespējām rudenī un ziemā atstās arī pieaugošie siltuma rēķini, jo, lai gan mājsaimniecību ienākumi salīdzinājumā ar pērnā gada rudeni ir auguši, arī komunālie maksājumi būs lielāki, domā Swedbank ekonomiste.
Mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums ilgtermiņā saglabāsies tikai tad, ja Latvijā palielināsies algas, jau iepriekš Dienai norādīja DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, pieļaujot, ka patlaban ekonomiku balsta bezdarba mazināšanās. Bezdarba līmenis septembra beigās bija 11,0% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita un mēneša laikā bija samazinājies par 0,3% punktiem, vēsta Nodarbinātības valsts aģentūra.