Medikamenti ir tie, kas visvairāk piebremzēja aprīļa cenu kritumu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Zāļu cenas kāpa par 5,3%, jo samazinājās valsts kompensēto medikamentu daudzums. Tabakas izstrādājumiem cenas par 2,8% kāpa tāpēc, ka martā beidzās pārejas periods jauno nodokļu piemērošanai. No 1.janvāra celta PVN likme (no 18% uz 21%), bet februārī - akcīzes nodoklis. Tiesa, tirgotājiem bija tiesības cenu kāpumu piemērot pakāpeniski, tirgojot cigarešu krājumus. Taču tas nenozīmē, ka cigaretēm cenas vairs nemainās - tās atkarīgas arī no ražotāja izmaksām.
Par 4,7% auga cenas sporta un atpūtas precēm, jo veikalos nonāca jaunās - vasaras sezonas preces. Tiesa, jau sezonas sākumā tirgotāji aktīvi rīko atlaides, tāpēc šosezon cenas sporta un atpūtas precēm varētu samazināties par aptuveni 10%, skaidro veikalu Viss atpūtai dabā īpašnieka SIA Gandrs valdes loceklis Eduards Ražinskis. Viņš uzsver, ka vēl zemākas cenas varētu būt rudenī, jo patlaban tirgotāji atlaides rīko uz savas peļņas rēķina, savukārt rudenī pazemināsies arī inventāra ražotāju cenas. Šis pats iemesls - jaunās sezonas preces - noteicis arī cenu kāpumu apaviem par 2,2%.
Samazinās arī gada inflācijas temps - aprīlī, salīdzinot ar šo pašu mēnesi gadu iepriekš, cenas kāpušas par 6,2%. Martā gada inflācija bija 8,2%, turpretim vēl janvārī tā bija 9,8%. Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna skaidro, ka gada inflācijas tempa samazināšanos ietekmē divi faktori: pasaules cenu izmaiņas, kas samazina energoresursu cenas, un straujais vietējā patēriņa kritums, kas padara lētākus viesnīcu un restorānu pakalpojumus, mājokļa uzturēšanu, atpūtu, kultūru un pārtiku. Savukārt pērn šajā laikā cenas energoresursiem un citām precēm kāpa, piemēram, par vidēji 37,6% pērn aprīlī palielinājās elektrības tarifi.
Lielākā daļa ekspertu prognozē, ka gada turpmākajos mēnešos cenas turpinās samazināties un arī gadā kopumā inflācija varētu pāriet deflācijā. Nordea Markets eksperts Andris Lāriņš gan uzsver, ka tas var atstāt negatīvu iespaidu: «Pastāv risks, ka uzņēmējiem kļūst aizvien grūtāk saglabāt uzņēmumu spēju pelnīt, jo, krītot cenām, izdevīgāk var kļūt nevis investēt uzņēmuma izaugsmē, bet vienkārši glabāt naudu depozītā.» Latvijas krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova piebilst, ka deflācija nestimulēs arī patēriņu, jo cilvēki netērēs naudu, gaidot tālāku cenu samazināšanos, turklāt arī viņu ienākumi sarūk.