Šis uzņēmums ir pirmais ES fondu atbalstam pieteiktā mājokļu siltināšanas projekta iesniedzējs. O.Svētiņš uzskata, ka šī programma sniedz būtisku atbalstu. Tikai viņa skatījumā, lai vēl vairāk stimulētu ēku siltināšanu, valsts varētu radīt mehānismu, kas atvieglotu renovācijas īstenošanai nepieciešamā kredīta maksājumu, ierobežojot kredīta maksimālās procentu likmes. Noteikto atbalsta intensitāti - 50% izdevumu atmaksu - viņš uzskata par pietiekami pievilcīgu risinājumu, kas ļauj nodrošināt, lai ēkas apsaimniekošanas (kopā ar kredīta maksājumu) un apkures izmaksas pēc renovācijas nebūtu lielākas kā pirms tās.
Māja, kura kļuvusi par pirmo ES atbalstam pieteikto projektu, nav liela. Tā ir trīsstāvu ēka ar 35 dzīvokļiem. Tai paredzēta kompleksa siltināšana. Pēc apsaimniekotāja aprēķiniem, īstenojot siltināšanu ar ES fondu atbalstu, tēriņi par apkuri saruks apmēram uz pusi, maksājums par dzīvokli gan nebūs uz pusi mazāks, jo jārēķinās ar kredīta izmaksām, to paredzēts ņemt uz 12 gadiem. Apsaimniekotājs aplēsis, ka ietaupījums būs.
Proti, tagad šīs mājas iedzīvotāji ik mēnesi par apsaimniekošanu maksā 40 santīmu par m2, vidējā maksa par siltumu 2007./2008.gada sezonā bijusi ap 68 santīmiem m2, tādējādi kopējais maksājums veidojis ap 1,08 santīmus par m2. Šosezon apkures izmaksas bijušas krietni dārgākas. Pēc apsaimniekotāja aplēsēm, pēc siltināšanas maksa par apkuri veidos ap 32 santīmiem par m2, savukārt maksa par apsaimniekošanu līdz ar kredīta maksājumu pieaugs par 18 santīmiem un veidos 58 santīmus par m2. Tādējādi kopējās dzīvokļa izmaksas ziemas sezonā būs 90 santīmu par m2. O.Svētiņš pieļauj, ka ekonomija var būt vēl lielāka.
VNĪ apsaimnieko 15 mājas, ES fondu programmai pieteiks 13. Viņš saka, ka projektu iesniegšanas birokrātiju vēl varētu mazināt, taču kopumā neesot tik sarežģīti.