Muļķīgs rīkojums no augšas, tikai lieki izdevumi - nesaskatot šādu pārmaiņu lietderību, notiekošo novados vērtē iedzīvotāji. Turpretī RAPLM valsts sekretāres vietnieks Artis Stucka norāda, ka kļūdas nav un, beidzot viešot skaidrību par administratīvi teritoriālo iedalījumu valstī, novadu reformai tiek pielikts punkts. Pilsētas ar lauku teritoriju viņš dēvē par dīvainu veidojumu, lai gan tās Latvijā pastāvējušas gadiem, un, kā jau rakstīts, arī paši reformas īstenotāji, gatavojot grozījumus ar administratīvi teritoriālo reformu saistītajos likumos, atzina, ka tās nebūs nekāds apgrūtinājums, bet nu atzītas par nesaprotamām un traucējošām.
Pašlaik Latvijā ir 25 pilsētas ar lauku teritoriju. No tām 23 pašvaldības lēmušas no pilsētām atdalītajās teritorijās veidot jaunu pagastu - daudzviet mazapdzīvotas teritorijas bez izteiktiem centriem vai lielākām apdzīvotām vietām. Tāpēc A.Stucka kā pieņemamāko variantu atzīst lauku teritorijas pievienošanu līdzās esošajam pagastam. Šādu variantu Dienas aptaujātie pašvaldību vadītāji noraida saistībā ar sarežģījumiem, kas rastos līdz ar adrešu maiņu. Taču arī jaunizveidoto pagastu teritorijās gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem būs jāsaskaras ar šīm problēmām. Pašvaldībām papildu izdevumi, līdzekļi jāatrod pašu budžetā, būs saistībā gan ar lietvedību, gan grozījumiem teritorijas plānojumā.
Pretēji ministrijas norādījumam, ka likums par pašvaldībām katrā novada pagastā un pilsētā, kas nav novada administratīvais centrs, prasa veidot pārvaldi, novadu domēs lemts jaunajos pagastos tās neveidot. «Pašvaldības speciālisti lieliski pārzina situāciju lauku teritorijā, pazīst cilvēkus, mums darbojas jau gadiem izstrādāta sistēma, lai varētu nodrošināt visus nepieciešamos pakalpojumus gan pilsētniekiem, gan lauku teritorijas iedzīvotājiem,» saka Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju, kura nesaskata lietderību veidot jaunu pagastu un piedevām vēl pārvaldi. Savukārt Alojas novadā, kur jāveido divi jauni pagasti - Alojas un Staiceles pilsētas lauku teritorijā -, nav pat izteikta centra, kur varētu veidot jaunā pagasta pārvaldi.
Tikai divos gadījumos tā vietā, lai lauku teritorijā veidotu jaunu pagastu, izvēlēts cits risinājums. Strenču novada Sedas pilsētas lauku teritoriju plānots pievienot līdzās esošajam Jērcēnu pagastam, jo tas ir purvains apvidus faktiski bez iedzīvotājiem. Savukārt Kalnciemā, lai nezaudētu vienoto teritoriju, sadalot laukus diviem līdzās esošajiem pagastiem, un saglabātu vēsturiskās robežas, pilsētu ar lauku teritoriju paredzēts pārveidot par pagastu.