Eiropas izlašu dueļos pagājušajā gadā Minskā somi ar 3:0 pusfinālā uzveica čehus, bet zviedri ar 3:1 uzvaru pār Krieviju spēra priekšpēdējo soli pretī zelta medaļām. Šīs gan ir jau citas komandas nekā pirms gada, taču trumpji un klupšanas akmeņi šīm komandām šogad ir gandrīz tādi paši.
Prāgas hokeja pavasarī somi var paļauties uz savu pēdējo robežu vārtsargu. Septiņos grupu stadijas mačos viņu vārtos iemestas tikai astoņas ripas, gandrīz divreiz mazāk nekā tuvākajiem konkurentiem (Kanāda un ASV ielaidusi pa 14 vārtiem). Somijas vārtsargu atvairīto metienu (94,90%) un ielaisto vārtu (1,26 vidēji spēlē) statistika pārsteidz iztēli, un arī šoreiz, visticamāk, viņiem šajā elementā būs ievērojams pārsvars pār čehiem, kuru vārtsargi tiktāl darbojušies ļoti pieticīgi (atvairīti tikai 88,28% metienu ir ceturtais sliktākais rādītājs čempionātā).
Somijas izlase ir pagaidām vienīgā visā turnīrā, kas vēl ne reizes nav ielaidusi vārtus mazākumā, turklāt tā reti saņem noraidījumus, tā ka pieredzējušajiem čehiem nāksies kārtīgi pasvīst, lai pārspētu Peku Rinni.
Zviedrijas duelī ar Krieviju izšķiroša būs spēka spēle. Ja zviedriem ļauj spēlēt viņu iecienīto tehnisko hokeju, viņi saber ripas «devītniekos». Bet, tiklīdz pret viņiem pielieto agresīvu spēka spēli, kā to, piemēram, darīja Kanāda, Šveice un epizodiski arī čehi, tā «trīs kroņi» tūlīt sašķobās. Oļega Znaroka padotajiem spēka spēle nav sveša.