Ar draudzīgo Mistral Baltijas jūrā

Pakavējies pie krievu nolūkotā modernā desantkuģa _Mistral_ pārdošanas «tehniskajiem» aspektiem, franču ministrs norādījis uz centieniem pielikt punktu aukstā kara sasalumam un jaunas draudzības iedibināšanai ar Krieviju. Nodomi pilnībā atbalstāmi, taču nav saprotams, kāpēc Rietumiem sava patiesā draudzība būtu jāapliecina tieši šādā veidā. Un kā lai savu redzējumu par draudzību turpmāk parāda Krievija - ar miermīlīgu tūristu izbraucienu organizēšanu Baltijas jūrā? Tā gan nav vienīgā jūra, kur Krievija varētu izvietot jaunos _Mistral_. Bažas par šāda kuģa atrašanos tuvu pie saviem krastiem Melnajā jūrā paudusi arī ceļā uz _NATO_ esošā Gruzija. Nekā pārsteidzoša, jo Krievijas bruņotā agresija taču norisinājusies tikai pirms nepilniem diviem gadiem. Toreiz starptautiskā prese secināja, ka uz politiskās skatuves atgriežoties cita, militāro spēku demonstrēt gatava Krievija. Tagad šai valstij tiek piedāvāts vēl vairāk palielināt savas militārās spējas. Šaubas par to, ka franču un krievu darījums ir adekvātākais veids, kā atšķirt jaunu lappusi attiecībās ar Krieviju, izteicis Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš. Un precīzi norādījis, ka Krievija no savas puses nesteidzas atvērt pavisam jaunu lappusi. Tā vietā Kremļa jaunajā militārajā koncepcijā par galveno ienaidnieku nosaukts _NATO_ - gluži kā aukstā kara laikos. Neauglīgo diskusiju vietā ar «īstajiem ienaidniekiem» būtu liekama praktiska sadarbība. Arī pašas Krievijas interesēm - drošība valsts dienvidos esošajās teritorijās - pašlaik atbilst sekmīga _NATO_ operācija Afganistānā. Vai gan citādi būtu panākta vienošanās par nemilitāro kravu tranzītu caur Krievijas teritoriju? Tas pats sakāms arī par Maskavas pieslēgšanos Rietumu viedoklim Irānas jautājumos. Respektējot M.Riekstiņa vērtējumu, ka nevajadzētu pārspīlēt _Mistral_ pārdošanas iespaidu uz Latvijas drošību, gribētos tuvākajā laikā sagaidīt dziļu sabiedrisku diskusiju par valsts drošību ar nopietnāko speciālistu piedalīšanos.