Un tad... baznīcā atskan skanīgs, netrenētai balsij neizdziedami augsts un vijīgs: «Uz Tevi tiecamies, mans Kungs...» Solistei piebiedrojas nākamā balss, tad vēl citi, viss ansamblis ierauj klausītājus mistiskā dziedājumā un skaņu vibrāciju dievišķā pasaulē. Ansamblis Ex animo. No dvēseles.
Melodijas no pasaules
Viņi ir piecpadsmit jaunieši, kas dzied Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles ansamblī. «Par kori mēs negribam saukties,» saka soliste Linda Mikule. Viņa iepriekšējo stundu bija piedalījusies jauniešu misē. Rokās turot gadu veco meitiņu Agati, dziedājusi neatkārtojami skaisti, padevusi neredzamu diriģentes zīmi pārējiem, kad kura dziesma jāiesāk. Nevis neveikla pauze, bet jāiztur klusums! Tā ir meditatīva nodarbe! - viņa vēlāk sāks draudzīgu vārdu kauju ar diakonu. «Jā, jā, priesteris šajā vietā iesaka atskārst klusumu!» - visi draudzīgi vienojas, un baznīcu pāršalc jauniešu smiekli.
«Esmu dziedājusi arī laicīgā korī, bet... tas nav tas...» - atzīstas Linda. «Nevari izpaust emocijas, ko cilvēks iegūst caur dievišķā atklāsmi. Nekas jau mums nav jātēlo. Viņš visu zina, kādi esam.» Dievs un Kristus kā draugi, nevis soģi.
Tie, kas paši dziedājuši baznīcas korī, zina, ka vienmēr draudzē atrodas kāda dziedātāja ar balsi kā bazūni, ar nesatricināmu zināšanu, kā pareizi jādzied. Tad, kad labticīgā tantiņa pado' balsi, kā uzvelk «Jēēēē-zzz-uuu», tad pārējiem ir ko turēt līdzi.
Ex animo jaunieši, mises laikā dziedot liturģiskos dziedājumus, rada sajūtu, ka ikviens baznīcēns ir lielisks dziedātājs. Melodijas, ko viņi dzied, ir pašu radītas, piemeklētas no pasaules dziesmām, paši tulko tekstus, atdzejo. Dziedāšana ir dubulta lūgšana, emocijas ir svarīgas, jo dziesmai klātpievienotā vērtība ir prieks par žēlastību.
Samīlējušies dziedot
Egles, spožumi, skatlogi, atlaides - tas viss novirza no tā, ko patiesi nozīmē Ziemassvētki. Sarunā ar koristiem atklājas, ka šogad materiālo dāvanu nebūs. «Dziesmas un tuvākā mīlestība. Smaids, palīdzība, vienkāršas, sirsnīgas nemateriālas lietas, kuras nemaz nevar ietīt kā dāvanu.»
Viņu mēģinājumi notiek katru pirmdienu. Vistālāk brauc Jānis Ozoliņš - no Raganas. Viņš studē teoloģiskas lietas, ansamblī pieteicies pēc svētceļojuma, kuru bija veicis Bosnijā un Hercegovinā. Bieži vien viņš no Raganas atbrauc ar stopiem, balsojot un ar šoferīšiem runā par Dievu.
Ex animo dzied jau sešus gadus. Visi sadziedājās svētceļojumā uz Aglonu. Nosacīti ansambļa vadītājs ir Andris Mikulis, kas strādā Radiācijas drošības centrā un uz misi nav varējis ierasties, jo darbā vada eglītes pasākumu. «Viņš ir mūsu klints, un es pie viņa pieturos,» iesmejas viņa sieva Linda. «Dievs mūs ir svētījis, ansamblī radusies ģimene.» Abu meitiņu Agati, kā tikai mises laikā viņa ir iepīkstējusies, kušinot uz rokām panēsāja ansambļa meitenes.
Dievišķā apjaušana laicīgumā - tas raksturo jauno baznīcēnu paaudzi. Ex animo dziedātāji ir braukuši dziedāt tur, kur viņus lūdz, - pat kafejnīcās, kāzās un pie draudzēm. Jelgavas cietumā ieslodzītie pēc koncerta bijuši dziļi aizkustināti, sākās diskusijas par grēku, izpirkšanu un Visžēlīgo. Lieldienu laikā ansamblis pievienojas visiem dziedātājiem, kas dodas ekumeniskajā Krusta gājienā pa Vecrīgu. Ej nu un izdziedi bez mikrofona - Krusta ceļa tradicionālās dziesmas ir gana sarežģītas!
Roķīgais elements
Ex animo mises laikā sasēduši uz koka soliem netālu no altāra, baznīcēnu priekšā. Viņi savām balsīm piespēlē tikai sintezatoru. Kur ģitāras un bungas? - iejautājos par to, ko esmu dzirdējusi. Ir taču Adventes laiks, tagad nevar, mazliet jāapvalda kaislības, paskaidro dziedātāji. Tradīcija prasa pieturēties pie tradīcijas. Parasti viņi dziedāšanai piešķir ritmu, spēlē džambu - bungas, ģitāras. Roķīgais elements tieši ceļ dievišķo.
«Jauniešiem nepatīk, ka baznīcā dzied tikai «tantu» dziesmas,» viņi atzīstas. «Ar vecām tradīcijām mēs turpinām dzīvot,» - tomēr visi ir vienisprātis. Rožukronis, psalmi, krusta dziesmas, klasiskās mises esot vērtība, ko vajagot saglabāt bez ierunām un reformām.
Baznīcēni ir pieraduši - tu sēdi misē, ansambļa jaunieši «Hozanna augstumos, Hozanna augstumos...» dzied tik pārpasaulīgi skaisti, ar tādiem melodijas kruzuļiem, ka klausies viņu eņģeliskajā dziedājumā kā koncertā.
Bet viņi nav lepni. Dziedāšanu pienes kā dāvanu.