Valdis Zatlers. Ziedojumi ir brīvprātīga lieta, tie var būt gan labticīgi, gan aizdomīgi. Katrai partijai ir savs iekšējais mehānisms, kā izvērtēt ziedotājus, un mums tā ir Ētikas komisija, lai noskaidrotu ziedotāja patiesos motīvus. Ir arī ārējais mehānisms - KNAB. Mēs esam pasludinājuši, ka gribam saņemt pēc iespējas vairāk ziedojumu no vairāk cilvēkiem un mazas summas interesē vairāk nekā lielas. Partijas biedru vidū ir interese, lai šis ētikas standarts tiktu saglabāts.
Vai pieļaujat, ka pret jums tiek vērstas provokācijas?
V. Z. Politiskajā cīņā provokācijas nav nekas jauns, ar to jārēķinās, bet partijai jābūt pietiekami spēcīgai, lai tiktu ar provokācijām galā. Viskomiskākais bija viena santīma ziedojums ar nosodošu tekstu. Ir dažādi varianti, kā kaitēt partijas prestižam caur ziedojumiem.
Vēl viens sitiens jūsu partijas prestižam ir ziņa par Kirova Lipmana aicināšanu finanšu ministra amatā. Cik pamatota ir šī ziņa?
V. Z. Tas man ir pārsteigums, es piezvanīšu Lipmana kungam un uzzināšu, kāda ir patiesība. Skaļi paziņojumi par ministru kandidātiem nav pirmā reize. Mēs esam pateikuši tikai, ka finanšu ministra kandidāts ir Vjačeslavs Dombrovskis un Ministru prezidenta kandidāts - Edmunds Sprūdžs. Visi pārējie personāži ir mediju apritē, bet ne no mums nāk šīs ziņas.
Vai, ejot cauri šīm ugunskristībām, jums brīžiem nav sajūta, ka labāk būtu bijis pieņemt Vienotības aicinājumu iet pie viņiem?
V. Z. Esmu pārliecināts ar katru dienu vairāk, ka ir nepieciešams šis jaunais piedāvājums, kas ir ilgtermiņa programma septiņiem gadiem. Mēs visi esam bijuši aizņemti ar ugunsgrēku dzēšanu pašā krīzes zemākajā punktā un ļoti maz esam domājuši, kā veidot ekonomisko attīstību, kā pārstrukturēt pārvaldību un reizē arī ekonomisko struktūru.
Vai Zatlera kungs rīkojās pareizi, nodibinādams savu partiju, vai tomēr viņam vajadzēja iet pie jums?
Ģ. V. K. Tas laiks, kad mēs Zatlera kungam piedāvājām šo iespēju, ir pagājis, un, manuprāt, nav lietderīgi par to runāt. Viņš savu izvēli ir izdarījis. Mēs brīdinājām par visām problēmām, tajā skaitā viens no indikatoriem ir problēmas, kas saistās ar finansējuma piesaisti, ar ministru izvirzīšanu, nav īsti skaidri zināms, kurš to dara. Tie ir deklaratīvi vārdi, ka mums ir programma, mēs esam vienīgie taisnīgie, pārējie visi nav. Visiem ir programmas, tikai atšķirībā no vienas jaunas partijas Vienotība ir izvedusi Latviju cauri smagam ekonomiskās lejupslīdes posmam, un visi ekonomiskie dati, arī eksporta rādītāji, kur ir kāpums par 50%, parāda Vienotības jaudu, pieredzi.
Noteikti atradīsies cilvēki, kuri teiks, ka izaugsme ir nevis pateicoties Vienotībai, bet neraugoties uz Vienotību.
Ģ. V. K. Ir bijuši daudzi šauru pieeju paudēji, kuri teikuši, ka Dombrovskis iebrauks auzās un neko nesasniegs. Mēs redzam pilnīgi pretējo - tas, ko Dombrovskis savā mierā ir parādījis, tas viss piepildās. Kad Zatlera kungs bija Valsts prezidents - gods un slava, viņš palīdzēja noturēt kursu, mēs strādājām kopā, un esmu pilnīgi pārliecināts, ka nākamās koalīcijas ietvaros mēs būsim partneri. Jaunības degsme, ko Zatlera kungs ir piesaistījis savā partijā, un mūsu pieredze varētu būt ļoti laba kombinācija.
Daži jaunības degsmes paraugi gan no jums aizgāja pie viņa. Vai piekrītat tam, ka esat konkurenti?
Ģ. V. K. Politikā ir gan draugi, gan reizē arī konkurenti. Mēs esam labi kolēģi bijuši līdz šim, kaut pārstāvam dažādas partijas, mums ir viena interese - Latvijas valsts.
V. Z. Vai jūs esat lasījis savas partijas 4000 zīmju programmu?
Ģ. V. K. Protams.
V. Z. Vai esat lasījis Zatlera Reformu partijas 4000 zīmju programmu?
Ģ. V. K. To ir bijis grūti atrast, bet šo to esmu uzzinājis, esmu noskatījies jūsu premjera kandidāta Sprūdža kunga teikto LNT 900 sekundēs.
V. Z. Ja jūs būtu abus dokumentus izlasījis, jūs pamanītu atšķirību. Jūsu programma beidzas līdz ar 2012. gada budžeta pieņemšanu. Jūs esat teicami izpildījuši krīzes laika glābšanas plānu, bet tas arī beidzas ar aizdevēju programmu, ar pēdējo budžetu, kurā jāpanāk izdevumu un ieņēmumu sabalansēšana. Mūsu programma ir ļoti skaidri uzrakstīta, šeit mērķu ir daudz mazāk, bet tie ir vērsti uz to, lai mainītu ekonomiskās izaugsmes fonu, lai ekonomika attīstītos, nevis tikai pārvarētu krīzi, un tā ir būtiskākā starpība. Lai vestu Latviju pēc 2012. gada uz priekšu, ir vajadzīga modernāka programma nekā tā, kas ir Vienotībai.
Ģ. V. K. Jūs noliedzat mūs kā partnerus, bet grūti saprast, vai jūs runājat par programmu vai procesu. Tikko jūs runājāt par lēmumu pieņemšanu valdībā, tās ir nodalāmas lietas. Es ieteiktu apskatīties, ko saka finanšu ministrs, mans partijas biedrs Andris Vilks, ļoti precīzi tiek runāts par īstermiņa un ilgtermiņa pasākumiem, arī finanšu disciplīnas jautājumiem. Es noskatījos jūsu partijas premjera kandidāta Sprūdža kunga teikto par nodokļiem - diezgan liels haosiņš, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa jaukšana. Turēsimies pie tā, ko izdevies sasniegt. Vēl ir neliela konsolidācija jāveic un jānotur šī stabilitāte līdz 2014. gadam. Vienkāršotas, populistiskas teorijas, par 9% samazināt sociālo nodokli bez jebkādiem aprēķiniem - tas var novest pie jauna inflācijas viļņa.
V. Z. Vienotības programma ir deklaratīva, te rakstīts - samazināsim darbaspēka nodokli. Mēs sakām pilnīgi precīzi - mēs samazināsim darbaspēka nodokli par deviņiem procentpunktiem noteiktā laika periodā. Galvenais mērķis ir samazināt aplokšņu algas, lai uzņēmēji nekonkurētu ar saviem nelegālajiem maksājumiem darbiniekiem, un, kurš viltīgāks, tas konkurētspējīgāks. [..] Nevienlīdzīgās konkurences iespējas ir jālikvidē, ja Latvija grib audzēt savu kopproduktu, un ir jāsastāda rīcības plāns vismaz uz septiņiem gadiem. Ar deklarāciju, ka viss beigsies šā gada decembrī, pieņemot budžetu, mēs mānām paši sevi un Latvija ir mānījusi pēdējos sešus gadus, ir jāsāk domāt modernāk…
…četrus no tiem jūs bijāt Valsts prezidents!
V. Z. Tāpēc es ļoti daudz zinu. [..] Mēs esam izvirzījuši vienu mērķi - panākt pēc iespējas labāku rezultātu šajās vēlēšanās, lai varētu realizēt programmu, kas vērsta, lai oligarhu grupas nevaldītu Latvijas ekonomikā, lai viņu ietekme nebūtu tik liela un pieaugoša kā pēdējos gados, un lai mēs tiktu vaļā no ēnu ekonomikas. Ja partijai ir vāja programma, tas nenozīmē, ka tā nevar būt mūsu koalīcijā…
Ģ. V. K. Nevajag ņemt ar vāju, ņemiet ar spēcīgu, un Vienotībai tāda ir.
V. Z. Ja saliktu kopā jūsu deklarācijas ar mūsu rīcību, varbūt būtu neslikts rezultāts.
Cik jūs šobrīd esat monolīti? Rodas iespaids, it sevišķi par jūsu un Āboltiņas kundzes attiecībām, ka jūs cits citu īpaši nemīlat. Cik jūs esat stabili Vienotībā, un cik liela ir paļāvība, ka vienā brīdī tās vīles nepajuks?
Ģ. V. K. Mūsu ievēlēšana būs papildu garants tam, ka politiskie mērķi un uzdevumi notur mūs kopā. Mums Vienotībā nav jābūt cilvēkiem, kuri mīl cits citu, bet svarīgi, lai mērķa labad savu pieredzi varētu apvienot. Mēs esam tam gatavi. Tas, ka esam partija, kurā ir no trim partijām kopā sanākuši daudzi pieredzējuši viedokļi, ir tikai normāli, tā ir visā pasaules politikā. Paskatieties, kādas cīņas pirms vēlēšanām notiek ASV partiju iekšienē!
Bet cilvēki negrib balsot par Vienotību, jo viņi savā starpā nemitīgi plēšas!
Ģ. V. K. To ir izdomājuši masu mediji. Āboltiņas kundze vēlējās ātrāk izveidot Vienotību (kā partiju), es vēlējos pārdomātāku šo procesu, tas ir bijis galvenais nesaskaņu avots. Ir bijuši arī citi nesaskaņu avoti, mums vajadzēja labāk sadarboties, lai Zatlera kungs tiktu otrreiz ievēlēts par Valsts prezidentu, jo Vienotība viņu izvirzīja.
Zatlera kungs, vai jūs esat iestrādājuši aizsardzības mehānismus, lai nesāktos šķelšanās vai drupšanas procesi?
V. Z. Jebkurai partijai nepieciešams laiks, lai tā kļūtu ļoti saliedēta. Tieši tāpēc mēs sākām no baltas lapas, lai vienotu ap programmu, nevis cilvēkus ar ambīcijām, un tas apvieno daudz saliedētāk. Mūsu pilnsapulcē debatēs uzstājās cilvēki, kuri teica - mums nav pieņemams viss, ko jūs darāt! Mana atbilde bija ļoti vienkārša - ja jums nav pieņemams, tad nenāciet pie mums, meklējiet citu politisko spēku. Mūsu sejas ātri kļūs pazīstamas, šobrīd svarīgākā ir programma. Mēs esam atvēruši laukumu visu tautību cilvēkiem, un arī tas strādā. Sabiedrība ir nogurusi no šķelšanās, no nepārtrauktām sarkanajām līnijām, no režģiem, kam jāiet cauri kā labirintam.
Vai to var risināt tā, kā Sprūdža kungs iesaka, nelietot vārdu «integrācija», tā vietā teikt «saliedētība»?
V. Z. Man ir pieredze pēdējos četros gados, kad es atjaunoju mazākumtautību padomi un mēs centāmies meklēt, kas ir un kas nav pieņemams mazākumtautībām. Es jums varu ar pilnu autoritāti teikt, ka vārds «saliedētība» cilvēkus iedvesmo, bet vārds «integrācija» ir kaut kas mākslīgs.
Ja pieļaujam, ka jūs savā starpā pārdalīsiet Vienotības elektorātu, Saskaņas centrs vēlēšanās iegūs visvairāk balsu un Bērziņa kungs uzticēs tam valdības veidošanu, cik tālu (kompromisos) jūs būsiet gatavi iet?
V. Z. Katrai partijai jārunā ar savu vēlētāju pirms vēlēšanām.
Bet viņi runā!
V. Z. Viņi maz runā, tāpat kā netiek runāts, kas finansē šo partiju un kāpēc bija tādi balsojumi kā iepriekšējā Saeimā, kāda bija argumentācija - politisks tirgus vai oligarhu ietekme. Ir jādomā, vai stereotipi, kas līdz šim ir bijuši, kā politiķi ir izturējušies pret sabiedrību, ir turpināmi vai jātaisa kas jauns. (..) Mūsu mērķis nav tikai vēlēšanu nakts. Mūsu partija tiks būvēta trīs gadus, un mērķis ir uzvarēt 12. Saeimas vēlēšanās.
Mūsu sarunā ik pa brīdim ieskanas vārds «oligarhi». Vai jūs paliekat pie tā, ka Latvijā ir trīs oligarhi, vai viņu ir vairāk?
V. Z. Ir interešu grupējumi, kas ir ap nosauktajiem cilvēkiem, un tādi ir vairāki. Nepietiek deklarēt, ka mēs esam pret. Mēs varam nebalsot par viņiem, atņemot politisko varu, bet ir jārada ekonomiskā sistēma, kas mazina viņu ietekmi. Un tad pieliekam trešo uzdevumu, ka mūsu mediji ir patiesi brīvi un mēs zinām, kam tie pieder.
Ģ. V. K. Šādus mērķus var formulēt, bet visgrūtākais ir tos realizēt. Pašlaik pieteikums atgādina VEF basketbola komandu, kas pagājušajā gadā pirms turnīra gāja pa ielu, un izskatījās, ka visi nobāl viņu priekšā, bet kaut kā līdz čempioniem netika. Tas ir tā, ka Latvijas izlase spēlētu pret NBA zvaigznēm. Ir viegli pieteikt ar skaļiem vārdiem dažādus mērķus. Nepietiek, ka politiķis nosauc vārdā, ka tas cilvēks, Lembergs vai Šķēle, ir oligarhs. Politiķi nevar viens otru izsaukt uz dueli. Ir tiesiska valsts, jāveic izmeklēšana, ir jābūt pierādījumiem, un visi politiķi ir spiesti gaidīt. Cita lieta ir politiskā atbildība - var viņus ignorēt, var neņemt koalīcijā, tāds ir Vienotības mērķis, tāpēc Zatlera partija mums ir saprotams un, es ticu, uzticams partneris, kaut gan jauns, nepazīstams, skaļš vārdos, bet cerams, ka darbi nāks.
V. Z. Ir jau reāli panākumi. Vienas partijas, kura pirms gada bija varenākā partija, vairs nav.
Ģ. V. K. Vienotība politiskajā cīņā to uzvarēja.
V. Z. Labi, labi, bet kā jums gāja ar zaļajiem zemniekiem? Caur šīm ārkārtas vēlēšanām pazūd arī otra partija. Būsim reālisti - Par prezidentālu republiku reitingos ir augstāk par LPP/LC. Šajās vēlēšanās ir svarīgi samazināt līdz minimumam trešās oligarhu partijas ietekmi. Tā ir vēlētāju izvēle. Pēdējā oligarhu partija ir jāizbalso, un tad mēs būsim sasnieguši mērķi -atņēmuši šīm interešu grupām politisko varu.
Jūsu partija ir teikusi, ka valsts pārvaldei jābūt mazai un kompaktai. Šlesera partija ir pateikusi, kuras ministrijas vēlas apvienot. Vai jums ir skaidrs, kuras ministrijas jūs varētu apvienot?
V. Z. Ir bijuši gan Godmaņa, gan Šlesera, gan Zalāna plāni, un čiks vien iznāca. Politiskā situācija, populisms to prasīja, bet beidzās viss ar to, ka ministrijām vienkārši grieza, grieza, bet nedomāja, kā tās pārstrukturēt. Mums ir plāns, ar kura galvenajiem virzieniem mēs nāksim jau pirms vēlēšanām, bet te ir nepieciešams daudz skaidrot, arī tiem 250 000 ierēdņu, tas ir process. Mēs nevaram pateikt, ka pirmajā janvārī mums būs astoņas ministrijas.
Ģ. V. K. Ne jau tas, vai Latvijā ir astoņas, desmit vai piecpadsmit ministriju, nosaka valsts efektivitāti. To nosaka, vai mēs ātri strādājam. Ir vajadzīgi spējīgi cilvēki, kas strādā valsts pārvadē, varbūt varam vienu vai pāris ministriju likvidēt. Mēs nevaram salikt kopā Aizsardzības un Iekšlietu ministriju, nevaram salikt cietumus ar tiesnešiem…
V. Z. Bet šobrīd tā ir!
Ģ. V. K. Pēc teorijas tas ir nepareizi. Visa pamatā ir spējīgi ministri, kuri panāk valsts konkurētspēju.
Kādā amatā jūs sevi redzat pēc vēlēšanām?
V. Z. To viennozīmīgi noteiks vēlēšanu rezultāti. Es kandidēšu vēlēšanās, būšu Vidzemes apgabalā, princips būs ļoti vienkāršs - katram profesionālim visatbilstošāko amatu.
Tad jau jums jāiet par veselības ministru!
V. Z. Mana profesionalitāte ir pietiekami augstā līmenī ne vienā vien jomā.
Ģ. V. K. Uzskatu, ka labprāt turpinātu darbu tajā amatā, ko esmu desmit mēnešus pildījis.
Jūs ļoti kritizē par darbu šajā amatā!
Ģ. V. K. Kritizē ne jau par to, kā es to darbu pildu, bet par to, ka Vienotība uzvarēja, kad es biju priekšsēdētājs, pretinieku bija diezgan daudz, un viņi izmantoja masu medijus. Ar pienākumiem es tiku galā, kāpēc lai es neturpinātu.