Striktos sponsorēšanas ierobežojumus klubs centīsies atcelt, taču tas, kā var noprast no kluba līdzīpašnieka Aigara Kalvīša (TP) Dienai teiktā, tiks darīts pēc 2. oktobrī gaidāmajām 10. Saeimas vēlēšanām. J. Savickis cer, ka jaunajā parlamentā un valdībā tiks hokejam pretimnākoši politiķi, kuri atbalstīs arī otru Rīgas Dinamo vadības vēlmi. Proti, lai par galveno kluba atbalstītāju ar laiku kļūtu valsts, ne privātie sponsori.
Liekais sponsors - Itera
Lauvas tiesu Rīgas Dinamo budžetā pienes Krievijas gāzes kompānija Itera, ko Latvijā pārstāv J. Savicka vadītā Itera Latvija. Kompānijas nauda šajā sezonā būs ap 90% no kluba budžeta, kas šajā sezonā ir aptuveni tāds pats kā iepriekšējā - ap 12 miljoniem ASV dolāru (6,4 miljoni latu) -, teica J. Savickis. No privātajiem klubu sponsorē arī, piemēram, Aldaris, Skonto būve. Pagājušajā sezonā klubam ziedoja arī viens valstij piederošs uzņēmums - koncernā Latvijas dzelzceļš (LDz) ietilpstošā LDz Cargo. Tā atvēlēja pusmiljonu latu, pretim saņemot reklamēšanās iespējas, Dienai sacīja LDz un norādīja, ka šogad klubs nav lūdzis atbalstu. Saskaņā ar normatīviem uzņēmumi, kuri nav regulējamo vidū un kur valstij pieder vairāk nekā 50%, drīkst ziedot. Ja ziedojums lielāks par 500 latiem, jāsaņem finanšu ministra atļauja.
Citādi ir ar LDz Cargo māteskompāniju LDz un citiem regulējamiem uzņēmumiem, arī privātajiem. Tiem saskaņā ar likumu ir liegts tarifu ieņēmumus izmantot sponsorēšanai, ja vien tā nav organizācija, kam ir sabiedriskā labuma statuss. Šos ierobežojumus Rīgas Dinamo vēlas mainīt, lai klubam drīkstētu ziedot arī tādi regulējami uzņēmumi kā privātajiem piederošā Latvijas gāze, valstij piederošās Lattelecom un Latvenergo, minēja A. Kalvītis. No J. Savicka teiktā izriet, ka 2010./2011. gadā klubam no sponsoriem jāpiesaista vairāk nekā 600 000 latu. Ja klubs nepanāks minēto ierobežojumu atcelšanu, tad nebūs citu iespēju, kā domāt, uz kā rēķina taupīt, tas atsauksies uz kvalitāti.
Cer uz valsti
J. Savickis gan norādīja, ka «turpmāk viņš gribētu, lai valsts atbalsts klubam kļūtu par galveno». Viņš gan atturējās sniegt atbildi, kad tieši, viņaprāt, valstij būtu jākļūst par Rīgas Dinamo galveno sponsoru un kā tieši būtu jāiesaistās, jo tas ir «tehnikas jautājums». Jautāts, kāpēc valstij klubs būtu jāatbalsta, J. Savickis noteica, ka Rīgas Dinamo ir «nacionāls projekts, kas vajadzīgs tautai», tā devums stiprina iedzīvotāju pašapziņu, veicina integrāciju. Klubs arī nes Latvijas vārdu pasaulē, bilda A. Kalvītis un norādīja, ka par atbalstu klubam nepieciešams politisks lēmums.
Apvienības Visu Latvijai!/LNNK un Zaļo un Zemnieku savienība Dienai pauda viedokli, ka valstij no budžeta nav jāfinansē privāts bizness, ko iedzīvotāji jau tā stutē, maksājot par gāzi. Saskaņas centra ieskatā politiķiem būtu jāvienojas par konkrētu procentu no valsts iekšzemes kopprodukta, ko atvēlēt sportam, bet naudas sadale lai paliek nozares ziņā. Vienotība domā, ka valstij jāpiedalās spēcīgu valstsvienību un komandu finansēšanā, bet šis finansējums nedrīkst pārsniegt 49% un lielākajai daļai naudas komandām jānāk no privātā sektora. Apvienība Par labu Latviju! (PLL) ir par valsts atbalstu klubam. LETA arhīvs liecina, ka J. Savickis šopavasar iecelts ar apvienību PLL saistībās kustības PLL padomē.
Sporta žurnālists Jānis Matulis Dienai teica, ka šis jautājums ir kā koks ar diviem galiem, uz ko nešaubīgu atbildi nevar sniegt. Nav skaidrs, kā tieši valsts klubu varētu atbalstīt, taču vispirms jāvērtē, vai vispār to var atļauties. Lai arī klubam tērētā nauda nav liela, tas ir privāts projekts, teica žurnālists. Finansiālajiem apsvērumiem gan pretim runā pozitīvās emocijas. «Protams, ir skaisti. Cilvēkiem jau no Senās Romas laikiem ir vajadzīgas izpriecas,» saka žurnālists un bilst, ka atšķirībā no olimpiskajām spēlēm, ko var vērot reizi divos gados nepilna mēneša garumā, klubs ar spēlēm sezonas laikā «izklaidē katru trešo dienu».