Šovasar zibens Latvijā pamatīgi plosījies - trāpījis kokiem, dzīvniekiem, mājām un cilvēkiem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) ziņo, ka tā darbinieki palīdzību cietušajiem snieguši divos gadījumos, taču medijos publicētā informācija liecina, ka no zibens spērieniem jūlijā cietuši vismaz seši cilvēki. NMPD pārstāve Laura Ševčenko informē, ka citos gadījumos, visticamāk, cietušos slimnīcā nogādājuši līdzcilvēki, nevis saukta ātrā palīdzība.
Liktenīgā slēptuve
«Tajā dienā mammai bija vārdadiena, abi ar māsu gājām uz veikalu netālu no Madonas estrādes pēc tortes. Inga plānoja atgriezties mājās, bet es biju sataisījies apciemot bērnības draugu, kuru nebiju redzējis deviņus gadus,» «piesiets» pie sistēmas slimnīcas gultā, tās dienas notikumus lēnām atceras 28 gadus vecais Ruslans. Mazā māsa Inga sēž blakus un vērīgi raugās brālī, palīdz atcerēties to, kas piemirsies. Jaunieši stāsta - nekas neliecinājis, ka tuvojas pamatīgs negaiss, tikai kaut kur tālu pamalē vīdējuši daži pelēki mākoņi. Pēkšņi sācis līt, un Ruslans ar Ingu nolēma lietu pārlaist zem kāda koka. Netālu strādājošie cilvēki gan aicinājuši patverties mašīnā, bet Ruslans un Inga palika turpat. Lielais brālis apķēris māsu, lai abiem drošāk, taču, iespējams, izvēlētā paslēptuve arī izrādījusies liktenīga. Madonas novada domes izpilddirektors Āris Vilšķērsts stāsta, ka tā ir viena no augstākajām vietām pilsētā un koki uzkalniņā, zem kuriem slēpušies jaunieši, vēl vismaz divus metrus virs ietves līmeņa. Kalns apaudzis lieliem kokiem. «Pēc notikušā aizbraucu apskatīt to vietu, kokam miza pāršķelta gandrīz līdz zemei. Vietējie stāsta, ka vienā mājā pēc spēriena sadegusi visa datortehnika,» saka izpilddirektors. Iedzimtie madonieši zina stāstīt, ka šajā vietā zibens ik pa laikam mēdz iespert - vai tāpēc, ka augstākā vieta, vai tāpēc, ka te īpašs magnētiskais lauks, gan neviens nezina teikt. Citi atgādina sen zināmo patiesību, ka zibens sper āderu krustpunktos un ozoli aug tieši tādās vietās.
Pirmais - elpināšana
«Man tur netālu ir zeme, tajā dienā strādājām tajā pusē, turpat blakus stāvēja smagā mašīna ar būdu. Kad sākās lietus, paslēpāmies tajā. Ieraudzījām arī divus jauniešus un saucām mašīnā, bet puisis tikai parādīja ar īkšķi uz augšu, ka viss kārtībā, un palika zem koka,» stāsta Madonas pusē pazīstamais maizes cepējs Jaunkalēju saimnieks no Ošupes pagasta Andrejs Broks. Viņš atceras, ka zibens spēriens bijis tik pēkšņs, ka vīri mašīnā pat nav paspējuši pa īstam nobīties. Pašķīdušas zilas dzirkstis un dūmi. «Paskatījos pa logu, bet tie jaunieši guļ zemē nopļauti kā laksti. Domāju, pagalam!» atceras Andrejs, kurš vienu kolēģi nokomandējis zvanīt ātrajiem, ar otru strādnieku metušies pie cietušajiem. «Noķēru garāmbraucošu busiņu, jo sapratu, ka paši viņus slimnīcā nogādāsim ātrāk. Pirmo mašīnā ielikām puisi, pēc tam meiteni,» satraukums Andreja balsī, atceroties notikušo, nezūd vēl šodien. Ceļā uz slimnīcu viņš ar vienu roku centies masēt sirdi puisim, ar otru meitenei. Inga sākusi elpot un atjēgusies pirmā, Ruslanam elpošana atjaunojusies, bet pie samaņas viņš nācis tikai trešajā dienā, kad jau bija pārvests no Madonas slimnīcas uz Rīgu. Atstājis jauniešus slimnīcā, Andrejs atgriezās notikuma vietā, kur zem koka mētājušās jauniešu sadegušās un sakusušās mantas.
Ruslans un Inga ne pašu spērienu, ne to, kas notika pēc tam, neatceras, notikušo kā mozaīku pa gabaliņiem mēģina salipināt no citu stāstītā. «Drēbes saplēstas, jaunā soma sadegusi, dārgais pulkstenis, telefons un spogulītis ar piezīmju blociņu metāla ietvarā sakusis. Mēs bijām tā smuki sapucējušies, gājām taču ciemos,» stāsta Ruslans un uzskaita arī gūtās traumas un apdegumus. Inga rāda uz apdeguma rētu kājā tieši tajā vietā, kur bikšu kabatā bijis telefons, kas zibens spērienā izkusis.
Trešā dzimšanas diena
Mediķi norāda, ka biežākās zibens radītās traumas ir tieši apdegumi, iespējami arī nervu un asinsvadu bojājumi, smagos gadījumos iespējama elpošanas un sirdsdarbības apstāšanās. Šādos gadījumos cietušajiem pirmā palīdzība ir mākslīgā elpināšana un sirds masāža. Valsts apdegumu centra vadītājs Andrejs Levins saka: «Savā 17 gadu ilgajā praksē esmu saskāries tikai ar kādiem pieciem gadījumiem, kad cilvēkam iespēris zibens, taču šādu gadījumu noteikti ir vairāk, jo, ja tas notiek laukos, palīdzību sniedz vietējie mediķi. Ja zibens spēriens cilvēku nav ķēris tieši, visbiežāk viņam ir šoks, var būt traucēta sirds un plaušu darbība. Taču, ja spēriens trāpījis tieši, visbiežāk tie ir dažāda veida apdegumi kombinācijā ar citiem veselības traucējumiem, un tad cilvēks nonāk pie mums,» saka dakteris Levins. Dažiem cietušajiem pēc zibens spēriena uz ādas parādās tā sauktās zibens zīmes - kā koks ar zariem. Tas ir no asinsvadiem, un Andrejs Levins pāris reižu tādas ir redzējis, arī Ruslanam bija redzama šī zibens zīme.
Kad saku, ka Ruslans dzimis laimes krekliņā, viņš trīs reizes nospļaujas pār kreiso plecu un meklē koku, kur pieklauvēt. Novēlu drīzu izveseļošanos, un viņš, tāpat kā tajā liktenīgajā dienā Andrejam, arī man uz atvadām parāda uz augšu paceltu īkšķi par zīmi, ka viss būs kārtībā. Vēl viņi abi ar Ingu vēlas pateikt lielu paldies visiem, kas viņiem palīdzējuši un palīdz joprojām. Pirmām kārtām tas ir Andrejs, Madonas slimnīcas mediķi, tagad arī Biķernieku slimnīcas Reanimācijas nodaļas personāls un ārstējošā ārste apdegumu centrā Ludmila Krima.