Vienai daļai ir, jo, ja runā ne tikai par Rīgu, kopumā situācija Latvijā ir diezgan laba. Proti, pilsētās redzam, ka, pateicoties Eiropas fondiem, kustība ir - tiek renovētas vai no jauna būvētas skolas. Valmierā, Daugavpilī u. c. Rēzeknē top daudzfunkcionālais kultūras centrs, redzam, ka dažviet būvē sporta halles, un visus šos projektus bez arhitekta darba jau nevar īstenot. Jāpiebilst, ka daļa arhitektu arī šodienas situācijā ir nodarbināti dzīvojamo ēku būvniecībā, piemēram, Jūrmalā. Tātad kopumā darbs ir, bet nevar nepiekrist, ka kopumā nozare mazliet vēl snauž.
Kā ir ar Latvijas arhitektu starptautisko konkurētspēju? Jautāju tāpēc, ka, piemēram, Baku Eirovīzijai nepieciešamo ēku projektēs starptautiska slavenība - azerbaidžāņiem tātad ir nauda. Varbūt arī mūsējie var iespiesties šādos pievilcīgos tirgos?
Varbūt var, tomēr te jāsaprot, ka šo slaveno arhitektu piesaistē ir ne tik daudz biznesa apsvērumi, cik tas ir konkrētās pilsētas starptautiskā tēla veidošanas paņēmiens, mārketings. Tā savulaik darīja Bilbao Spānijā, es teiktu, ka līdzīgi rīkojās Helsinki utt.
Bet kas traucē, lai šādas slavenības rastos arī Latvijā?
Redzat, ir nepieciešami zināmi finansiāli resursi. Ja jūs gribat ielauzties svešā tirgū, jums jāpiesaista vietējie speciālisti, vietējie juristi, un tas viss kaut ko maksā. Lai gan nav gluži tā, ka mēs vispār nevaram eksportēt mūsu arhitektūru kā pakalpojumu - es zinu dažus kolēģus, kas diezgan veiksmīgi darbojas Krievijā un Baltkrievijā.
Redz', Rīgā Mākslas muzeja piebūvi projektē lietuvieši. Varbūt mums arī vajadzēja pieaicināt kādas ārzemju slavenības?
Domāju, ka šajā konkrētajā gadījumā, kad runa ir par publisko naudu un mēs zinām ekonomisko situāciju, konkurss tomēr bija labākais risinājums.
Mēs Rīgā esam izdzīvojuši gan t. s. treknos gadus, gan posmu bez pilsētas galvenā arhitekta. Ko jūs redzat, staigājot pa Rīgu - kas patīk, kas ne?
Jā, tā sauktie treknie gadi mazliet sajauca cilvēkiem galvu - gan pasūtītāju pusē, gan arhitektiem, gan sabiedrībā kopumā. Ja liekas, ka naudas ir daudz, rodas paviršība. Nebūs, protams, tā, ka pēc dažiem gadiem redzēsim šajā laikā celto ēku sabrukšanu, bet nav arī noslēpums, ka dažkārt parādās visādas kvalitātes problēmas, nākas pārbūvēt, cilvēki negrib pirkt. No manas puses nebūtu korekti pelt vai slavēt kādus konkrētus projektus, jo mēs jau redzam, ka viedokļi objektīvi var būt ļoti dažādi. Paskaties, kādas tik peripetijas nav bijušas ap Gaismaspils projektu, lai gan it kā visiem skaidrs, ka jauna bibliotēka tautai ir vajadzīga. Es jau varu teikt savu personisko viedokli, tomēr patiesībā būtu tieši labi, ja sabiedrībā būtu regulāras diskusijas par pilsētas vidi, arhitektūru.
Ja runā par Gaismaspili - notiek diskusijas par saules paneļiem uz ēkas jumta, vajag, nevajag? Tas ir jautājums enerģētikas speciālistiem vai arī arhitektiem te ir ko teikt?
Nu, ēkas arhitekts Birkerts par šo iespēju ir izteicies pozitīvi, un es sliecos viņam piekrist. Arhitektu savienība nav speciāli paudusi viedokli šajā jautājumā, jo uzskatām, ka jārespektē arhitekta, Birkerta, viedoklis. Manuprāt, diskusijai vispār nevajadzētu būt par to, vai tas būtu derīgi vispār - jautājums ir par to, kā to izdarīt, ņemot vērā valsts finansiālās iespējas. Un man liekas, ka vajadzētu mēģināt - pieļauju, ka saules paneļu ražotāji varētu tik vērienīgam projektam panākt soli pretī, vienlaicīgi tas būtu signāls starptautiskā līmenī, ka Latvija ir valsts, kas nopietni izturas pret energoresursu problēmu.
Vai ir citi jautājumi - reģionālajā plānošanā, ES naudas apguvē, kuros jums, arhitektiem, ir savs viedoklis?
Ir. Piemēram, mēs savā vidē ļoti aktīvi diskutējam par publiskā sektora konkursu, iepirkumu praksi. Mūsuprāt, nav pareizi, ka tiek izvēlēts vienkāršākais kritērijs - cena. Arhitektūras izstrādājums tomēr nav īslaicīgas lietošanas prece, tādēļ kritērijam vajadzētu būt nevis zemai cenai, bet izpildījuma kvalitātei.
Patērētāju pusē ir šī izpratne?
Ir dažādi. Nesaku, ka visos iepirkumos ir nelāgi, bet... Šādā kontekstā, mūsuprāt, būtu nepieciešams radīt Arhitektūras likumu, kas noteiktu šīs profesijas vietu, atbildību un tiesības.