Noderēs žurnāls
«Iekārtojiet dārza žurnālu, vienalga - fiziski taustāmu burtnīciņu vai failu datorā! Pierakstiet, kad, kur pirkāt katru augu, un noteikti fiksējiet precīzu tā sugas nosaukumu, kā arī datus, kad un kur stādījāt, kā augs ieauga. Ja gadīsies neveiksme, piemēram, augs neziedēs vai tam nebūs ražas, varēsiet ierasties dārzniecībā ar saviem pierakstiem, un speciālisti tad varēs izprast situāciju un sniegt precīzāku konsultāciju, kā rīkoties. Piemēram, ja augs kaut kādu iemeslu dēļ neapputeksnējas, tam līdzās var iestādīt apputeksnēšanu veicinošu augu, un viss būs kārtībā, bet jāzina, kas tā par sugu,» iesaka Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne.
Tāpat, pirms ko dārzā stādāt, jāzina arī, kurš augs ir saulmīlis, kuram labāk tīk ēna, kā arī kurš ir solitārais solo augs un vēlas augt viens, piemēram, tāda ir roze - puķu dobes karaliene. Skābo augšņu cienītājus nevajadzētu stādīt kopā ar tiem, kam tā kaitē un kuri labāk jūtas sārmainākā augsnē. Jāraugās arī, lai viens augs, izaugot liels un kupls, neaizēnotu citus.
V. Rožukalne arī atgādina, ka augu dāvināšana ir atbildīgs solis, it sevišķi, ja dāvanas saņēmējs ir dārza iekārtošanas sākumposmā. Domājot, «ko nu lai iesāku ar šo augu?», ir grūti izveidot pareizu un tiešām skaistu dārza ainavu.
Pat godži ogas
Dārzkopības speciālisti aizvien strādā pie jaunu šķirņu izveides un esošo uzlabošanas, tāpēc, gluži tāpat kā visās jomās, arī dārzos ik pa laikam ienāk jaunas vēsmas.
Piemēram, aizvien iecienītākas kļūst kolonveida ābeles, tās tiek audzētas uz vietas Latvijā, un to āboli ir gardi, bet izskats - dekoratīvs: atšķirībā no tradicionālās ābeles ar plašu zaru vainagu kolonveida ābele neaizņem daudz vietas, tā ir gara, augšupvērsta, kas ir svarīgs faktors, plānojot vietu nelielā dārzā.
Arī augstkrūmu mellene pēdējā laikā Latvijas dārzos ir viena no populārākajām kultūrām. Aizvien vairāk cilvēki vēlas audzēt arī godži ogas, pieprasīts ir ēdamais sausserdis, lācenes, dzērvenes. Eksotiskās un savvaļas sugas ir uzlabotas un pielāgotas dārzam. V. Rožukalne iesaka pievērst uzmanību, no kuras valsts stādi nākuši. Ja tie audzēti Latvijā vai tuvējās valstīs ar līdzīgiem klimatiskajiem apstākļiem, augi būs ziemcietīgāki un to augļi - gardāki. Rietumeiropas šķirnēm pie mums trūkst saules, ir par maz gaismas stundu, tādēļ pat āboli mēdz izaugt skābi, sīvi, negaršīgi. Ieteicamāk izvēlēties Latvijā, Lietuvā, Igaunijā audzētus stādus, arī Polijas produkcija ir piemērota Latvijas apstākļiem.
«Dārznieks ir eksperimentētājs, aizvien grib izmēģināt kaut ko jaunu, nebijušu, izaudzēt stādu, kāda nav kaimiņam,» par dārzkopju būtību ir pārliecināta V. Rožukalne. Rezultāts atkarīgs no zināšanām, pacietības un entuziasma!