«Process, kurš kuru vairāk ietekmē, nav tik vienkāršs. Svarīgi, kas būs lēmējvara un kāda būs griba no baznīcas puses kaut ko ietekmēt. Tas, ka katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs ir skaidri paziņojis, ka neveicinās aģitāciju par politiskajiem spēkiem no kancelēm, ir labs signāls. Ja viens augsts baznīcas vadītājs to paziņo, tad citi, kas mēģinātu to darīt, izskatītos smieklīgi,» uzskata A. Misāne. Taču tagad klajas aģitācijas vietā reklāmās tiek uzsvērts politiķu atbalsts kristīgajām vērtībām. Priekšvēlēšanu gaisotnē obligātās Bībeles mācības ieviešana, ko atbalsta apvienība Par labu Latviju! (PLL), ir droša kārts - to droši var solīt, pat zinot, ka nebūs atbalsta no citām partijām. Ja citi politiķi šo ideju neatbalstīs, viņi būs sliktie, ja atbalstīs - PLL varēs plūkt laurus. Taču A. Misāne uzsver - obligātās Bībeles mācības pretinieku vidū ir arī daudzi garīdznieki.
Kristīgās baznīcas ietekme nākotnē saistīta arī ar iekšējiem procesiem konfesijās. Piemēram, katoļiem notikusi varas maiņa, kas pievērsusi lielu uzmanību un radījusi priekšstatu, ka notiks pārmaiņas gan baznīcas iekšienē, gan dialogā ar sabiedrību. Savukārt luterāņus vājina iekšējās nesaskaņas pēc tam, kad pasliktinājusies finansiālā situācija un neveiksmi cietis plāns centralizēti nodrošināt mācītāju algas. Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā (LELB) parādījusies iekšējā opozīcija, kas pat vēlas arhibīskapa pārvēlēšanu. «Krīze ietekmē tos, kam baznīca ir darbavieta, - kad bija «riekstiņš, pīrādziņš», neviens nekurnēja par arhibīskapu Jāni Vanagu, taču tagad daudzi ir kažoku pārmetuši uz otru pusi un viņu kritizē,» novērojusi A. Misāne.