Klimatologi apgalvo, ka Arktika XXI gadsimtā sasils divreiz straujāk nekā pārējā pasaule. Līdz ar to strauji saruks ledus apjoms. Piemērs straujajām izmaiņām ir Arktikas lielākā ledus šelfa Ward Hunt sadalīšanās, kas sākās 2000. gadā. Līdz tam 400 kvadrātkilometrus lielais ledus masīvs bija atradies vienā vietā aptuveni 3000 gadu. Tagad ledus šelfa virsmā ir kilometru gari lūzumi, kuru dziļums sasniedz daudzus desmitus metru. Iepriekš šādi lūzumi nebija novēroti.
Attēli no satelīta apliecina, ka ik desmitgadi Arktikā par 9% samazinās teritorija ar pastāvīgo ledussegu. Ja tā turpināsies, gadsimta beigās vasarās šeit sniegu neredzēt.
Līdz ar temperatūras paaugstināšanos pilnībā var izmainīties leduslāču, vaļu, valzirgu un roņu ēšanas un migrācijas paradumi, padarot grūtāku to nomedīšanu vietējiem cilvēkiem, kam tas ir vitāli svarīgi izdzīvošanai. Arktikas sasilšana var ietekmēt valdošos laikapstākļus un līdz ar to arī pārtikas ieguvi pasaulē.
Tomēr lielākais Arktikas ledāju kušanas radītais drauds ir ūdens līmeņa celšanās, kas varētu pakļaut briesmām aptuveni 800 miljonus pasaules iedzīvotāju, šonedēļ paziņoja Krievijas ārkārtas situāciju ministrs Sergejs Šoigu.
Vides draugi arī satraucas, ka ar ledāju izkušanu jaunas problēmas var radīt Ziemeļu Ledus okeānā PSRS noguldītie kodolatkritumi, to vidū pat vairākas zemūdenes un kodolreaktori.