Vēlme atjaunot vai nodibināt biznesa kontaktus Irānā ir pieaugusi pēc tam, kad svētdien tika paziņots, ka 20. janvārī spēkā stāsies vienošanās, kas paredz minimāli samazināt Irānai noteikto embargo apmaiņā pret Teherānas solījumu iegrožot pretrunīgi vērtēto kodolprogrammu.
Sarunas nav noslēgušās
Novembrī Ženēvas kodolsarunās, kurās piedalījās sešas lielvalstis (ANO Drošības padomes piecas pastāvīgās locekles - ASV, Francija, Lielbritānija, Ķīna, Krievija - un Vācija) un Irāna, tika panākts kompromiss, ka Irāna uz sešiem mēnešiem iesaldēs kodolprogrammu, bet Rietumi daļēji samazinās ekonomiskās sankcijas.
Irāna apņēmusies pārtraukt urāna bagātināšanu virs 5% un «neitralizēt» tās rīcībā esošo līdz 20% bagātināto urānu. Teherāna arī nedrīkstēs uzstādīt jaunas centrifūgas, ko izmanto urāna bagātināšanai. Irāņiem būs jānodrošina Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras inspektoru pieeja saviem kodolobjektiem.
Rietumvalstis Irānai ir apsolījušas, ka sešu mēnešu laikā pret to netiks ieviestas jaunas sankcijas, ja vien irāņi godprātīgi pildīs vienošanos. Tās arī pārtrauks atsevišķas sankcijas, kas attiecas uz zelta un citu dārgmetālu tirdzniecību, Irānas autorūpniecības sektoru un petroķīmijas eksportu. Kodolsarunu dalībnieki vienojušies, ka Teherānai pakāpeniski izmaksās bloķētos aktīvus 4,2 miljardu dolāru (2,94 miljardi eiro) vērtībā.
Laikā, kamēr spēkā būs pagaidu vienošanās, sešas lielvaras un Irāna turpinās darbu pie pastāvīgas vienošanās. Ja sarunu iznākums būs veiksmīgs, pastāv iespēja, ka Savienotās Valstis un ES nākotnē atceļ ierobežojumus Irānas enerģētikas sektoram. Sankcijas, kuru dēļ rietumvalstu uzņēmumi nevar iesaistīties darījumos ar Teherānu, pēdējos divos gados Irānas naftas eksportu ir samazinājušas no 2,5 miljoniem barelu dienā līdz aptuveni miljonam barelu dienā.
Vācijā plaša interese
Tiek lēsts, ka paredzētā sankciju atvieglošana Irānas iedragātajai ekonomikai varētu ienest 7 miljardus dolāru (5 miljardi eiro). Tā var būt iespēja arī daudziem ārvalstu uzņēmumiem, kam 77 miljonu iedzīvotāju lielā valsts ar augstu jaunu un izglītotu cilvēku īpatsvaru un iespaidīgām naftas un gāzes rezervēm ir kārdinošs tirgus.
Pēc novembrī Ženēvā panāktās vienošanās interese par biznesa iespējām Irānā strauji pieaugusi Vācijas uzņēmēju vidū. «Mēs katru dienu no rīta līdz vakaram runājam ar uzņēmumiem, kas vēlētos sadarboties ar Irānu,» Vācijas un Irānas tirdzniecības kameras vadītājs Mihaels Tokuss stāsta Reuters.
Viņaprāt, pēc sankciju daļējas samazināšanas ieguvēji varētu būt farmācijas uzņēmumi un medicīnas aprīkojuma ražotāji, kam pēdējos gados Irānas tirgus faktiski bijis slēgts, jo rietumvalstu bankas atteicās apkalpot darījumus, kas saistīti ar Irānu. Tāpat labas izdevības varot pavērties automobiļu rezerves daļu piegādātājiem, ražošanas iekārtu izgatavotājiem un infrastruktūras aprīkotājiem.
Tomēr Vācijas lielākie uzņēmumi par saviem nodomiem attiecībā uz Irānu izsakās izvairīgi. Augsto tehnoloģiju uzņēmums Siemens esot apņēmies izpildīt līdzšinējās saistības Irānā, bet negrasās tur paplašināt savu darbību. Savukārt mašīnbūves un elektronikas kompānija Robert Bosch, kas 2010. gadā esot slēgusi biroju Irānā, uzmanīgi vērojot situācijas attīstību.
Citi ārvalstu uzņēmumi cer, ka turpmākās sarunas ar Irānu noritēs veiksmīgi un noslēgsies ar pilnīgu sankciju atcelšanu. Piemēram, austriešu enerģētikas gigantam OMV tas ļautu atdzīvināt 2007. gadā noslēgto vienošanos ar irāņiem par pasaulē lielāko dabas gāzes atradņu izpēti Persijas līcī un sašķidrinātās gāzes ražošanu.
Arī Krievijas otra lielākā naftas kompānija Lukoil ir paziņojusi par gatavību atsākt sadarbību ar Irānu, ja tiktu atceltas starptautiskās sankcijas.
Vācijas un Irānas tirdzniecības kameras vadītājs M. Tokuss rēķina, ka pilnīga sankciju atcelšana Irānai Vācijas eksportētājiem gadā varētu ienest 5 miljardus eiro. 2008. gadā, kad sankcijas vēl nebija ieviestas, Vācijas eksporta uz Irānu vērtība bija 4 miljardi eiro, bet pērn irāņi importēja Vācijas preces 2,5 miljardu eiro vērtībā.